Barbaras dienā neko nedrīkst darīt ar asām lietām. Bārbanpǟvan ä’b või mittõ midāgõst va’imõd ažādõks tī’edõ.
Tagad redzams daudz bārdaiņu. Paldīņ nǟb pǟgiņ a’bnikiži.
Viņš runā ar vienu bārdaini. Ta rõkāndõb ī’d a’bnikizõks.
bargs laiks bǭ’rgõ āiga
melni, bargi mākoņi mustād, bǭ’rgõd pīlad
Mans tēvs teica tikai tā, kad negaiss nāk no jūras, tad būs bargs laiks, un, ja tas nāk no zemes pus Mi’n izā kītiz ne’i set, ku pițki tulāb mie’rstõ, si’z līb bǭrgõ āiga, un ja ta tulāb mǭ pūoldõstõ e’žmiztõ kõrdõ, ku si’z līb knaš āiga.
Tas cilvēks ir bargs, tāds dusmīgs. Se rištīng u’m bǭ’rgõ, seļļi kõ’zzi.
skarba balss ka’rdi ēļ
skarba jūra ka’rdi mie’r
skarbs cilvēks ka’rdi rištīng
Atrada daudz tādu, kas bija no ēdiena palikuši pāri. Līediz pǟgiņ nēḑi, mis vȯ’ļt pǟlõ īenõd tūoitõgõst.
