Es baidos. Ma kārtab.
Es baidos kā no uguns. Ma kārtab ne’i ku tūlda.
Es baidos no viņa kā no uguns. Ma kārtab tä’mstõ ne’i ku tu’lstõ.
Es nedaudz baidījos no tās igauņu literatūras. Minā rǭz kārtiz sīest ēsti literatūrõst.
Nekad vairs nav jābaidās no bojā ejas, trūkuma un bada. Kunāid ä’b ūo jemīņ kārtamõst ukkõ lē’mizõst, pūtõksõst ja nǟlgast.
Viņš baidās iet. Ta kārtab lǟ’dõ.
Viņš baidījās no tā darba. Ta kārtiz siedā tī’edõ.
mesties bail irm eitõ
dzīvot bailēs irmsõ je’llõ
sastingt no bailēm irmstõ kangtõks īedõ
lielas bailes sūŗ kartõks
Man ir bail par viņu. Mi’nnõn u’m irm tä’mstõ.
Man ir bail, ka tik tas bērns neaiziet postā. Mi’nnõn u’m irm, ku set se läpš ä’b lǟ’ ukkõ.
Bailes nāk virsū. Irm tulāb pǟlõ.
Viņam sameties bail. Tä’mmõn eitõn irm.
Tik ļoti bail, ka mati ir [sacēlušies] stāvus. Ne’i je’n u’m irm, ku ibūkst attõ pistõ.
Viņš radīja man bailes. Ta āndiz mi’nnõn irmõ.
Viņš vienmēr ir pilns baiļu. Ta u’m a’mši irmõ täuž.
Bikses ir pilnas no bailēm. Bikšõd at irmstõ tǟdõd.
No bailēm var izlēkt no ādas ārā, un no aukstuma. Irmstõ võib īekõ nǭ’gõst ulzõ, un kīlmast.
bailīgs kā aita ārga nekā lāmbaz
Bailīgs cilvēks neder par jūrnieku. Ārga rištīng mie’rmī’ekõks ä’b kõlb.
potēt pret bakām bokīdi pānda
Pēc bakām viņa seja palika rētaina. Bokād tagān tä’m palg ei ärblimizõks.
baksta, [skatās] kā žūst mõllõb, kui kuijõb
Tad viņš cilvēku baksta un bada. si’z ta rištīngtõ džutškõb ja bokšūb.
Tu viņu tikai baksti. Sa set ružīņțõd tǟnda.
Baksta ar kādu koku spainī kartupeļus, lai zeme, smiltis aiziet projām. Tšorkõb mingiz pūkõks pi’ds paņņõ na’ggiri, la’z läkkõ mǭ, jõugõ jarā.
Dadži dursta. Dadžād siskõbõd.
Ar pirkstu baksta acis. Suormkõks siskāb siļmi.
Teļš, jērs bakstās, iet pie mātes pupiem sūkt. Vā’ški, ūonpūoga dutskõb, lǟ’b ǟma nǟnõd jū’rõ i’mmõm.
