aicināt pie sevis eņtš jū’rõ kutsõ
aizsaukt jarā kutsõ
izsaukt ~ izaicināt ulzõ kutsõ
saukt palīgā a’bbõl nuttõ
Vecāki atsauca viņu mājās no Ventspils. Va’nbizt kutsīzt tä’m Vǟntast kuodāj.
Es aicināju viņu sev palīgos. Ma kutsīz tä’m eņtšõn pa a’blizõks.
Hilda pēc gada nomira [~ tika aizsaukta]. Hilda kutsīz āigast pie’rrõ jarā.
Bērnu žūžo, lai tas aizmigtu. Lapstā žūžiņtõb, la’z ta īegõ ma’ggõm.
Laiva tikai tad iet, kad to ar airiem airē. Lǭja si’z set lǟ’b, ku tǟnda airõdõks sȭidab.
Ar laivu airē. Lǭjaks sȭidab.
Zvejnieki airē uz malu. Kalāmī’ed sȭidabõd a’igõ.
Zvejnieki grib airēt uz augšu, bet vējš ir pretī. Kalāmī’ed tǭ’bõd sõidõ i’lzpē’ḑõn, bet tūļ u’m vastõ.
Ar airiem airē. Airõdõks sȭidab.
Jūrmalā dzirdams airu troksnis. Rāndas u’m kūldtõb airõd märā.
kaujamās aitas taptõb lambõd
aitas vilna lambõ vīla
cirpt aitu lāmbazt kerīkšõ
ganīt aitas lambidi kaitsõ
kā vilks starp aitām ielaists ne’iku lambõd sie’ggõ su’ž lastõd
