Šī drāna ir mūsu mātes austa. Se ǭ’rõn ’um mä’d ǟma kudātõt.
Viņš valkā pašaustas drēbes. Ta pidāb eņtš kudātõd ǭ’riņi.
Apauj – apģērbj kājas. Kēngõb – panāb jālgad vi’zzõ.
Var aut zābakus, kurpes, pastalas, vīzes kājās. Võib kengõ sǭpkidi, kengi, pastāļi, vīžḑi jalgõ.
No rīta kājas apauj, vakarā noauj. Ūoņdžõl kēngõb jālgad vi’zzõ, ȭ’dõn pästāb mǭ’zõ.
Pa atkalu bija grūti staigāt, tad zem pastalas vēl āva tādu ledus kurpi. Pi’ds kīļazt jeiõ vȯ’ļ lǟlamstiz kǟ’dõ, si’z sai kengdõd pastāl alā ve’l seļļi jeipastāl.
kravas auto viedām outō
Viņš nopirka jaunu auto. Ta vȯstīz ūd outō.
Dzīva paliek ļoti maza pirmiedzīvotāju lībiešu saujiņa. Je’llõ īeb vä’ggi piški pierāndmǭlizt līvlizt pi’vtäuž.
kravas auto viedām outō
Viņš nopirka jaunu auto. Ta vȯstīz ūd outō.
