auksts laiks kīlma āiga
auksts cilvēks kīlma rištīng
Man ir auksts. Mi’nnõn u’m kīlma.
Laiks kļūst auksts. Āiga īeb kīlmaks.
Ir tik auksts, ka jādreb. U’m ne’i kīlma, ku u’m dõ’ŗžõmõst.
Rokas ir tik aukstas kā mironim. Kädūd ne’i je’n kīlmad ne’i ku mirīņõn.
Rokas, tās ir tik aukstas kā ledusgabali, kā sasalušas. Kädūd, ne attõ kīlmad ne’i ku jeikabāld, ne’i ku jarā kilmõnd.
Kad iet ūdenī mazgāties, tad [tas] ir auksts kā dzelzs; kad dzer, ir auksts kā ledus. Ku lǟ’b vie’d si’zzõl pie’zzõm, si’z u’m kīlma ne’i ku rōda; ku jūob, u’m kīlma ne’i ku jei.
nedaudz apaukstēties rǭžki kilmõ sǭdõ
Es esmu apaukstējies [~ dabūjis aukstumu]. Ma u’m sǭnd kilmõ.
Aukstums pieturas. Kīlma pī’lõb.
Aukstums neļauj iet tālāk. Kīlma ä’b vēļ lǟ’dõ je’ddõpē’ḑõn.
Būs aukstums. Līb kilmõ.
No durvīm nāk aukstums. Uksõst tulāb kīlma.
Aukstumā neiet uz priekšu. Kīlmaks ä’b lǟ’ je’ddõpē’ḑõn.
Piedzēries auro. Jarā jūobõn bēkõb.
Viņš bļauj tā, ka rīkle plīst pušu. Ta ōŗõb ne’iku kurk ke’ržõb.
Viņš bļauj pilnā rīklē. Ta ōŗõb amāl kurkõl.
Auro kā mežonis. Ōŗõb kui mõtsāli.
Bļauj kā sētā iestrēdzis sivēns. Ōŗõb ne’iku pūoraz tarā va’is.
Ko tu bļausties? Mis sa ōŗõd?
Kas tur bļaustās? Kis sǟ’l ōŗõb?
Vīri bļauj. Mī’ed ouŗõbõd.
Nekliedz! Alā ouŗ!
lielas ausis kā sunim sūrd kūorad ne’i ku piņņõn
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā ī’dst kūorast si’zzõl, tuoizõst ulzõ
likt aiz auss kūora tagān pānda
ausīties, spicēt ausis kūorad pistõ a’jjõ
Ausis ir stāvus gaisā. Kūorad at pist illõ.
Auss džinkst. Kūora vīngõb.
Auss ir ciet. Kūora u’m vizās.
Aiztaisi savas ausis, lai tu nedzirdētu! Pa’n eņtš kūorad vi’zzõ, ne’i ku sa ä’d kūl!
Ausis aizkrīt. Kūorad sadābõd vi’zzõ.
Viņš neceļ ne ausi. Ta ä’b nustā mittõ kuorrõ.
Ūdens saiet ausī, tad auss dūc. Ve’ž lǟ’b kuorrõ si’zzõl, si’z kūora rū’tšõb.
Nav prāta galvā, tad aiz ausīm ir slapjš. Ä’b ūo õ’mmõ pǟ’sõ, si’z u’m kūora tagānd ka’žži.
Tas viss paslīdēja man gar ausīm. Se lekš tikkiž mi’n kūorastõ pi’ddõz.
Es dzirdēju to pa ausu galam [~ ar pusausi]. Ma kūliz siedā pūol kūoraks.
aust audumu kāngazt ku’ddõ
adīt zeķi sukkõ ku’ddõ
Zirneklis auž savu tīklu. Ēbrikš kudāb eņtš vȭrta.
Zeķi ada ar adāmadatām. Sukkõ kudāb vīrbadõks.
Vai tad saule nelec no rīta ziemeļaustrumos? Või si’z pǟva ä’b karg ūoņdžõl idāst?
Saule lec, kad [tā] ceļas. Päva kārgõb, ku nūzõb.
