Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 1176 - 1199 no 15699 šķirkļiem

aukle
  laps|vȱidaji s
(aukle)
						
auklēt
  ältõ vt
(auklēt)

auklēt bērnu   lapstā ältõ

Viņš auklē bērnu.   Ta ǟltab lapstā.

						
auklu tītavas
  rațk s
(auklu tītavas)
						
aukslējas
  sū|la’ggõd s
(aukslējas)
						
aukstasinīgs
  kīlma|ve’rri adj
(aukstasinīgs)
						
auksts
  kīlma adj
(auksts)

auksts laiks   kīlma āiga

auksts cilvēks   kīlma rištīng

Man ir auksts.   Mi’nnõn u’m kīlma.

Laiks kļūst auksts.   Āiga īeb kīlmaks.

Ir tik auksts, ka jādreb.   U’m ne’i kīlma, ku u’m dõ’ŗžõmõst.

Rokas ir tik aukstas kā mironim.   Kädūd ne’i je’n kīlmad ne’i ku mirīņõn.

Rokas, tās ir tik aukstas kā ledusgabali, kā sasalušas.   Kädūd, ne attõ kīlmad ne’i ku jeikabāld, ne’i ku jarā kilmõnd.

Kad iet ūdenī mazgāties, tad [tas] ir auksts kā dzelzs; kad dzer, ir auksts kā ledus.   Ku lǟ’b vie’d si’zzõl pie’zzõm, si’z u’m kīlma ne’i ku rōda; ku jūob, u’m kīlma ne’i ku jei.

						
aukstums
  kīlma s
(aukstums, sals)

nedaudz apaukstēties   rǭžki kilmõ sǭdõ

Es esmu apaukstējies [~ dabūjis aukstumu].   Ma u’m sǭnd kilmõ.

Aukstums pieturas.   Kīlma pī’lõb.

Aukstums neļauj iet tālāk.   Kīlma ä’b vēļ lǟ’dõ je’ddõpē’ḑõn.

Būs aukstums.   Līb kilmõ.

No durvīm nāk aukstums.   Uksõst tulāb kīlma.

Aukstumā neiet uz priekšu.   Kīlmaks ä’b lǟ’ je’ddõpē’ḑõn.

						
aulekšiem
  nēļastõl adv
(aulekšiem, kā divi deviņi)
						
Aumane
  Aumaņ h
(Aumane)
						
aunelis
  jǭški s
(aunelis, auniņš)
						
auniņš
  jǭški s
(aunelis, auniņš)
						
auns
  jǭsõ s
(auns)

izrūnīts auns   rūndõd jǭsõ

						
aurošana
  ouŗimi s
(bļaušana, aurošana)
						
aurot
(a)   bēkõ vi
(aurot)

Piedzēries auro.   Jarā jūobõn bēkõb.

(b)   ouŗõ vi
(kliegt, bļaut, brēkt, aurot)

Viņš bļauj tā, ka rīkle plīst pušu.   Ta ōŗõb ne’iku kurk ke’ržõb.

Viņš bļauj pilnā rīklē.   Ta ōŗõb amāl kurkõl.

Auro kā mežonis.   Ōŗõb kui mõtsāli.

Bļauj kā sētā iestrēdzis sivēns.   Ōŗõb ne’iku pūoraz tarā va’is.

Ko tu bļausties?   Mis sa ōŗõd?

Kas tur bļaustās?   Kis sǟ’l ōŗõb?

Vīri bļauj.   Mī’ed ouŗõbõd.

Nekliedz!   Alā ouŗ!

						
aurot
  klīedrõ vt
(rēkt, aurot, bļaut)
						
aušana
  kang|ku’d s
(aušana)

sieviete aužot   nai kangku’d sizālõs

						
auskars
  ūoriņ s
(auskars)
						
auss
  kūora s
(auss)

lielas ausis kā sunim   sūrd kūorad ne’i ku piņņõn

pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā   ī’dst kūorast si’zzõl, tuoizõst ulzõ

likt aiz auss   kūora tagān pānda

ausīties, spicēt ausis   kūorad pistõ a’jjõ

Ausis ir stāvus gaisā.   Kūorad at pist illõ.

Auss džinkst.   Kūora vīngõb.

Auss ir ciet.   Kūora u’m vizās.

Aiztaisi savas ausis, lai tu nedzirdētu!   Pa’n eņtš kūorad vi’zzõ, ne’i ku sa ä’d kūl!

Ausis aizkrīt.   Kūorad sadābõd vi’zzõ.

Viņš neceļ ne ausi.   Ta ä’b nustā mittõ kuorrõ.

Ūdens saiet ausī, tad auss dūc.   Ve’ž lǟ’b kuorrõ si’zzõl, si’z kūora rū’tšõb.

Nav prāta galvā, tad aiz ausīm ir slapjš.   Ä’b ūo õ’mmõ pǟ’sõ, si’z u’m kūora tagānd ka’žži.

Tas viss paslīdēja man gar ausīm.   Se lekš tikkiž mi’n kūorastõ pi’ddõz.

Es dzirdēju to pa ausu galam [~ ar pusausi].   Ma kūliz siedā pūol kūoraks.

						
auss eja
  kūora|ouk s
(auss eja)
						
auss gliemežnīca
  kūora|lē’ḑ s
(auss gliemežnīca)
						
auss ļipiņa
auss sērs
  kūora|sastā s
(auss sērs)
						
aust
  ku’ddõ vt
(aust, adīt)

aust audumu   kāngazt ku’ddõ

adīt zeķi   sukkõ ku’ddõ

Zirneklis auž savu tīklu.   Ēbrikš kudāb eņtš vȭrta.

Zeķi ada ar adāmadatām.   Sukkõ kudāb vīrbadõks.

						
aust
  kargõ vi
(aust, lēkt)

Vai tad saule nelec no rīta ziemeļaustrumos?   Või si’z pǟva ä’b karg ūoņdžõl idāst?

Saule lec, kad [tā] ceļas.   Päva kārgõb, ku nūzõb.

						
austa josta
  kǭļ s
(austa josta)
						

Redzami 1176 - 1199 no 15699 šķirkļiem