Jūra ir augsta. Mie’r u’m bolā.
desmit metrus augsts kim mētõrt kuordi
augsts amats kuordi amāt
augsti kungi kuordizt izāndõd
par vienu galvu garāks par tevi ī’d pǟ jo kuordõ ku sinā
Esi augstsirdīgs pret savu ienaidnieku. Vȯ’l jõvāmēļi eņtš vastūksnikā vastõ.
augstu vērtēt i’ldist arrõ
Tauta viņus augstu vērtēja. Ro’v arriz i’ļ nänt i’ldist.
Saule vēl ir augstu, vakars vēl tālu. Ve’l pǟva u’m i’llõ, ȭ’dõg ve’l kougõn.
Saule ir augstu. Pǟva u’m kuordis.
Bezdelīgas lido augstu. Pešlinkizt līndabõd kuordist.
Viņš ir augstu augšā. Ta u’m kuordõl i’llõ.
Putns lido augstu. Lind līndab kuordõs.
Kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Kis kuordiz astāb, se madāliz sadāb.
Nekāp [~ neej] augstu augšā. Alā li kuordõz i’lzõ.
Putns lido augstu augšā. Lind līndab kuordõz i’lzõ.
Kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Kis kuordiz astāb, se madāliz sadāb.
Nekāp [~ neej] augstu augšā. Alā li kuordõz i’lzõ.
Putns lido augstu augšā. Lind līndab kuordõz i’lzõ.
piecelt augšā, uzmodināt i’lzõ a’jjõ
pielekt augšā i’lzõ īekõ
piecelties, pamosties i’lzõ nūzõ
dabūt augšā ~ pamodināt i’lzõ sǭdõ
atjaunot i’lzõ tī’edõ
Kaķis uzskrēja augšā kokā. Kaš a’iliz i’lzõ pū’zõ.
Par tiem, kuriem bija ciešs miegs, nevarēja dabūt augšā, teica: guļ kā maiss. Näntõn, kīen vȯ’ļ vizā u’ņ, ä’b või i’lzõ sǭdõ, kītiz: magūb ne’i ku kuoț.
Mēness (~ mākonis; ~ negaiss; ~ saule) parādās [~ nāk augšup]. Kū (~ pīla; ~ pițki; ~ pǟva) tulāb i’lzõ.
Zvejnieki grib airēt uz augšu, bet vējš ir pretī. Kalāmī’ed tǭ’bõd sõidõ i’lzpē’ḑõn, bet tūļ u’m vastõ.
ieaugt si’zzõl ka’zzõ
izaugt lielam sūrõks ka’zzõ
aizaugt vi’zzõ ka’zzõ
Tagad Celmupe ir aizaugusi. Paldīņ Tsä’lmõt jo’ug u’m vi’zzõ ka’zzõn.
Tas aug kā sēne: šodien nav, rīt būs pa pusei izžuvis. Se kazāb ku sēņ: tämpõ ä’b ūo, mūpõ līb pūolkuijõn.
Liekā gaļa ieaug iekšā. Vȭrõzlejā kazāb si’zzõl.
kā uz auklas – kas kustās vienā kustēšanā ne’iku snūor pǟlõ – kis likūb ī’dtõ likkõmõst
Tu nevari mani aiz auklas raustīt. Sa mīnda ä’d või snūorstõ tõmbõ.
