Man tagad ir maz spēka, tāpēc jāsāk ātrāk kaut kas darīt, lai darbs pamazām iet uz priekšu. Mi’nnõn paldīņ u’m veitõ joudõ, sīepierāst irgõmõst vaŗīm midēgõst tī’edõ, la’z tīe läkkõ rǭziņ je’ddõpē’ḑõn.
Es kaut ko atradu. Ma midēd līediz.
Kalendāru tekstos ir atrodami veci vārdi. Āigarǭntõd tekstiš u’m lieudtõb va’ņdi sõ’ņdi.
Atraugas, tāds gaiss atnāca atpakaļ. Atroug, seļļi luft tu’ļ tā’giž.
Tas pie viņa ir aši kā viens un divi. Se tä’m jūsõ u’m aššõ ne’i ikš un kakš.
Meitene žigli skrēja uz mājām. Neitški kierdõ jūokšiz kuodāj.
Ej ātri uz mājām! Li pakānd kuodāj!
Tas bija ātri: no pavasara līdz rudenim. Se vȯ’ļ pakānd: kievādst si’gžõ sǭņ.
Šodien mēs ātri pārnācām malā no jūras. Tämpõ mēg tu’ļmõ pakānd mie’rstõ a’igõ.
atšķaidīt spirtu ar ūdeni špirktõ viedkõks lajāstõ
Dzērienu atšķaida, padara liesu, liek klāt ūdeni, lai tas kļūst liess. Jūomnaigõ lajāstõb, tī’eb lajāks, panāb jū’rõ vietā, ku ta īeb lajāks.
Degvīnu atšķaida ar ūdeni. Brāndiļtõ lešūb vie’dkõks.
Tās parāda kvalitātes atšķirību. Se nä’gțõb kvalitēt va’itõ.
Viņi vairs neatšķir to. Ne ä’b tīetõ va’itõ jemīņ sīest.
