astoņsimt gadu vecs kǭdõkssadā āigast va’nnit
pēc astoņsimt gadiem pie’rrõ kǭdõkstsa’ddõ āigastõ
astoņsimt pirmais kǭ’dõkssadā e’žmi
astoņsimt gadu kǭ’dõkssa’ddõ āigastõ
atgriezt vaļā vāldiņ ī’edõ
atskrūvēt vāldiņ kīerõ
atlaist, atbrīvot vāldiņ laskõ
atmirkt vāldiņ li’ggõ
atnākt vaļā vāldiņ lǟ’dõ
atlaist vaļā vāldiņ pästõ
atsvabināties, tikt vaļā vāldiņ sǭdõ
atvērt vāldiņ tī’edõ
sajucis prātā mīelstõ vāldiņ
vaļā muti vāldiž sūkõks
būt vaļā vāldiž vȱlda
Durvis atveras. Ukš lǟ’b vāldiņ.
Nu strīds atkal gāja vaļā. Ni lekš rīḑlõmi vāldiņ tegīž.
Es tiku no tās naudas vaļā. Ma sai sīestõ rǭ’stõ vāldiņ.
Es netieku no viņa vaļā. Ma ä’b sǭ tä’mstõ vāldiņ.
Viņš atver man vārtus. Ta tīeb mi’nnõn vǟrõd vāldiņ.
Viņš never savu roku vaļā: negrib dot naudu. Ta ä’b tī’e eņtš kä’d vāldiņ: ä’b tǭ’ rǭ’dõ andõ.
Tas viens gals bija vaļā. Se ikš tutkām vȯ’ļ vāldiž.
Sīkraga ciemā bija daudz brīvu [~ brīvi klejojošu] smilšu. Sīkrõg kilās u’m pǟgiņ vāldiž jȭgța.
Zēns klausās vectēva stāstus vaļā muti. Polākõz kūldõb vanātǭți nīžidi vāldiž sūkõks.
Es netieku no viņa vaļā. Ma ä’b sǭ tä’mstõ vāldiž.
turp un atpakaļ jedspē’ḑõn ja tā’giž
atdot tā’giž andõ
atkāpties tā’giž astõ
atsaukt atpakaļ tā’giž kutsõ
noraidīt tā’giž likkõ
atmaksāt tā’giž maksõ
atsist tā’giž ra’bbõ
nākt atpakaļ tā’giž tūlda
atturēt tā’giž vȯidõ
Bērns māj [~ taisa] atā, atā. Läpš tī’eb ațā-ațā.
Bērns māj [~ taisa] atā, atā. Läpš tī’eb ațā-ațā.
