Tu guli vien. Sa tukūd ī’d.
Tā tas gāja arvien. Ne’i se lekš ī’dstī’d.
Viņš arvien nāca pie mums. Ta ke’i ī’dtõkabāl mä’d jūs.
Viņš vienmēr zvejo. Ta ī’dtõkabāl vejūb.
Viņš arvien var būt pasaulē. Ta ī’da’mtiz võib vȱlda pasouļõs.
Ir jau laiks iet gulēt, bet zēns arvien lasa. U’m jõbā āiga ma’ggõm lǟ’dõ, agā polākõz set lugūb.
Zēns tik gulēja vien. Poiški set magīz ī’d.
Nāc vien šurp. Tu’l set tǟnõ!
Ko tur daudz, lai tik iet! Mis sǟ’l, la’z set läkkõ!
Kad iet gulēt, tad nevar raudāt, jo karstas asaras dedzina acis, nodara acīm sliktu. Ku lǟ’b ma’ggõm, si’z ä’b või räukõ, ku tu’ļļizt kīņḑõld kitābõd siļmi, tī’ebõd sīlman slikțõ.
Asaras rit. Kīņḑõld vīerõbõd.
Asaras birst kā ronēnam. Kīņḑõld jūokšõbõd nemē ilgõ lapsõn.
Asaras tek kā strauta ūdens, noslīkst asarās. Kīņḑõld jūokšõbõd ne’i ku õvā ve’ž, upāndõb kīņḑõld si’zzõl jarā.
Asaris ir laba zivs. O’unõz u’m jõvā kalā.
Pēterezerā ir asari. Pētõrjǭras u’m o’unidi.
trīt nazi veisõ kõvīstõ
trīt izkapti vikārtõ trīkõ
Asina izkapti. Strīkõb vikārtõ.
Griežamās lietas, tās visas ir jāasina. Ī’edtõb ažād, nēḑi a’mḑi u’m strīkõmõst.
