Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 651 - 674 no 15699 šķirkļiem

apskaut
  silāstõ vt
(apskaut)
						
apskaužams
  ka’dstõb adj
(apskaužams)
						
apskāviens
  silāstõm s
(apskāviens)
						
apsmejams
  na’ggõrtõb s
(apsmejams)

būt kādam par apsmieklu   ädsmingizõn na’ggõrtõb vȱlda

						
apsmiet
  kēļštõ, pilkõ vt
(apsmiet)
						
apspalvojums
  kǭra s
(apspalvojums)

mest spalvu ~ kauties   karrõ eitõ

						
apspiedējs
  mǭ’zõ|pīkstiji s
(apspiedējs)
						
apspiest
  mǭ’zõ pīkstõ v com
(apspiest)
						
apspiest
  pīkstõ vt
(apspiest)

Muižnieki apspieda zemniekus.   Mȯiznikād pīkstīzt ta’lrovšti.

						
apspriede
  nūož s
(apspriede)
						
apspriesties
  nõ’vtõ vi
(apspriesties)

Apspriežas pats savā nodabā, domā.   Nõ’vtõb ī’ž eņtšõks, mõtlõb.

						
apspriesties
  nõ’vvõ pi’ddõ v com
(apspriesties, konsultēties)
						
apstākļa vārds
  vīț|sõnā s
(apstākļa vārds)
						
apstākļa vārds (lingv.)
  vȯ’lm|sõnā s
(apstākļa vārds (lingv.))
						
apstāties
(a)   paikõl īedõ v com
(apstāties, palikt uz vietas)
(b)   pī’lõm īedõ v com
(apstāties)
						
apstiprinājums
  vizāntõks s
(apstiprinājums)
						
apstrādāt
  tī’edslõ vt
(apstrādāt, pārstrādāt)

Zivis neviens vairs mājās neapstrādā.   Ka’ļḑi mitikš jemīņ kuo’nnõ ä’b tī’edslõ.

						
apstrādāt
  kazātõ, tīekslõ vt
(apstrādāt)
						
apstrīdēt
  sītlõ vt
(apstrīdēt)
						
apsudrabot
  õ’bdõtõ vt
(apsudrabot)
						
apsūdzēt
  sītlõ, sītõ vt
(apsūdzēt)
						
apsūdzēt
  sūdžõ vt
(sūdzēt, apsūdzēt)

Stāvi klusu, nesūdzies par otru cilvēku.   Pī’l vā’giž, alā sūdž tūoizta rištīngtõ!

Viņš dodas apsūdzēt otru cilvēku.   Ta lǟ’b sūdžõm tūoizta rištīngtõ.

						
apsūdzētais
apsūdzība
(a)   kāiba s
(sūdzība, apsūdzība)

iesūdzēt, celt sūdzību   kaibõ nustõ

(b)   sītimi s
(apsūdzība)
						
apsūnot
  sǭmaltõ vi
(apsūnot)

Akmens apsūno, sūnas uzaug virsū.   Ki’v sǭmaltõb, kazāb sǭmal pǟlõ.

Zods ir apaudzis rugājiem [~ apsūnojis], nav tīrs.   Lȭga u’m jarā sǭmaltõn, ä’b ūo pū’dõz.

						

Redzami 651 - 674 no 15699 šķirkļiem