Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 626 - 649 no 15699 šķirkļiem

aprikoze (auglis)
  aprikōzõz s
(aprikoze (auglis))
						
aprīlis
  jūrikš|kū s
(jurģu mēnesis, aprīlis)
						
aprilis
  april s
(aprilis)
						
apriņķis
  aprink, mǭkõr s
(apriņķis)

Ventspils apriņķa priekšnieks.   Vǟnta aprink jū’odiji

Jelgavas apriņķis   Jālgab mǭkõr

Ventspils apriņķis   Vǟnta mǭkõr

						
aprobežot
  suorntõ vt
(aprobežot)
						
aprobežoties
  suornõ vi
(aprobežoties)

Valodas normēšana šajās lasāmgrāmatās aprobežojas ar autoru rakstības vienādošanu.   Kīel kõrdõlpa’nmi nēši lu’gdõbrǭntiš sūornõb autorõd kēravīț ī’tiztõmizõks.

						
aproce (apģērbam)
  kä’dsõz, kätsāz s
(aproce (apģērbam))
						
aprunāt
  sõ’ņšlõ vt
(aprunāt)

Aprunā – tā kā piemin.   Sõ’ņšlõb – ne’iku mǟ’dlõb.

Nāk tāda kā elpas atrauga, aprunā atkal.   Tulāb seļļi jeng atroug, sõ’ņšlõb tā’giž.

						
aprunāt
  tagān rõkāndõ v com
(aprunāt)
						
aprūpe
(a)   ūoļ s
(gādība, aprūpe)

ņemt aprūpē   ūoļ alā võttõ

nodot kāda gādībā   ädsmingiz ūoļõ andõ

gādāt   ūoļtõ pi’ddõ

(b)   ūoļikš s
(aprūpe, kopšana)
(c)   ūoļtimi s
(kopšana, aprūpe)

Mašīnai nepieciešama laba kopšana.   Mašīnõn u’m vajāg jõvvõ ūoļtimizt.

Viņam ir laba aprūpe.   Tä’mmõn u’m jõvā ūoļtimi.

(d)   ūoļtõks s
(gādība, aprūpe)

nodot aprūpē   ūoļtõksõ andõ

(e)   vȱidami s
(pieskatīšana, aprūpe)

Mūsu bērniem vecumdienās jāņem viņi arī savā aprūpē.   Mä’d lapstõn u’m võtāmõst nänt va’nstpē’ḑõn ka eņtš vȱidamiz alā.

						
aprūpējamais
  ūoļtõb, ūoļtõb adj
(aizbilstamais, aprūpējamais)
						
aprūpēt
(a)   arīņtõ vt
(kopt, aprūpēt)
(b)   kū’opõ vt
(kopt, aprūpēt)

Tu kop to bērnu.   Sa kū’opõd siedā lapstā.

(c)   pi’ddõ vt
(turēt, aprūpēt)

turēt govi   nī’emõ pi’ddõ

uzturēt   i’llõ pi’ddõ

Mēs turējām kādas četras cūkas.   Mēg pidīzmõ mingiz nēļa si’ggõ.

Es rūpējos par tevi kā par bērnu.   Ma sīnda pidāb ne’iku lapstā.

(d)   vȯidõ vt
(glabāt, pieskatīt, aprūpēt)

pieskatīt bērnu   lapstā vȯidõ

						
apsaimniekot
  kuodāndõ vt
(saimniekot, apsaimniekot)
						
apsālīt
  springõ vt
(apsālīt)

Zivis apsāla: svaigas zivis, nedaudz uzkaisa sāli virsū, lai nesabojājas.   Kaļdi springõb: priššõd kalād, rǭžki repțāb sūolõ pǟlõ, algõ īegõ slikțõks.

						
apsardze
  vakț s
(sardze, apsardze)

Viņš ir zem sardzes.   Ta u’m vakț allõ.

Viņš tiek turēts zem sardzes.   Ta sǭb pi’dtõd vakț allõ.

						
apšaubāms
  kǭ’dštõb adj
(apšaubāms, šaubīgs)

apšaubāma doma   kǭ’dštõb mõtkõz

						
apšaubīt
  kǭ’dlõ, kǭ’dštõ vi
(šaubīties, apšaubīt)

Viņš par to nešaubās.   Ta ä’b kǭ’dšt i’ļ sīe.

						
apse
  ǭbõ, ǭbõpū s
(apse)

Trīc kā apses lapa.   Ve’ržõb nemē ǭbõ lē’ḑ.

No apses taisīts kāts ir glums.   Ǭbõst vaŗž u’m li’bḑi.

						
apsēdināt
  istāntõ vt
(apsēdināt, iesēdināt)
						
Apšiņš
  Apšīņ h
(Apšiņš)
						
āpsis
apskate
  i’ļļõ|vaņțlimi s
(apskate)
						
apskatīt
  i’ļļõ vaņțlõ v com
(apskatīt, pārbaudīt)
						
apskatīt
  vaņțõltõ vt
(apskatīt)
						
apskaust
  ka’dstõ vt
(apskaust)
						

Redzami 626 - 649 no 15699 šķirkļiem