viņš apmelo ta lāimõb
viņi apmelo ne laimõbõd
Tu apmelo otru cilvēku cita priekšā. Sa tūoizta rištīngtõ smǭḑõd tuoiz je’dsõ.
Otru apmelo, runā, kas nav. Tūoizta sõ’ņțõb, rõkāndõb, mis ä’b ūo.
Tu pataisi viņu cita cilvēka priekšā sliktu. Sa mǭņõd tǟnda tuoiz rištīng je’dsõ pa slikțõks.
Viņš bija atradis, grāvi rokot, tādu purva apmetni. Ta vȯ’ļ lieudõn grǭvõ kouvõs seļļiz sūo godāmǭ.
Puisis apmīļo meiteni, viņš viņu skūpsta, viņš viņu glāsta. Pȯis ārmikšõb neitstõ, ta tǟnda sūdlõb, ta tǟnda silāstõb.
Govs laiza savu teļu, apmīļo savu teļu. Nī’emõ nūolõb eņtš vāškiztõ, mīļiņtõb eņtš vāškiztõ.
Vīrs ņem sievu, tad viņš precas. Mīez võtāb nāizta, si’z ta nāizõb.
Dēls ir apņēmis sievu. Pūoga u’m naizõn.
uzskaitīt izdevumus tagān arrõ iļ kulūd
došanu un ņemšanu uzskaitot tagān arrõs i’ļ āndamiz ja võtāmiz
Naudu viņš pārzināja labi un prata to skaitīt un aprēķināt. Rǭ’dõ ta tūndiz jõvīst ja mūoštiz siedā lu’ggõ ja arrõ.
aprēķināt procentus rēkõ protsentidi
Es nepratu rēķināt. Minā i’z mūošta rēkõ.
Cilvēks aprēķina kādas lietas: cik daudz tā, cik daudz šitā. Rištīng rēkõb mingiži a’žḑi: ku’i je’n u’m siedā, ku’i je’n siedā.
Tāds plenderis, kas visu savu iedzīvi noplenderē, kas neko nerēķina. Seļļi plindõrmaņ, kis plīndartõb eņtš jelāmiz jarā, kis midāgõst ä’b rēk.
katra zvejnieka vidējā gada izpeļņa jegā kalāmī’e le’ble’bbi āigastpe’ļmi