purināt galvu pǟdõ repțõ
Tagad ļaudis dejojot kratās. Paldīņ daņtšõs ro’vzt ēņtšta repțābõd.
Nopuriniet putekļus no savām kājām! Repțāgid põrm eņtš jālgad jūstõ jarā!
Kratošs zirgs ir tāds, kas, kad ar viņu jāj, tad viņa mugurā ir grūti sēdēt, viņš kaut kā tā nelabi Dopāz i’bbi u’m seļļi, kis, ku ratstāb tä’mkõks, si’z tä’m sǟlgas u’m lǟlam istõ, ta kuigõz ne’i ä’bjõvīst kāndab, ja si’z ta dopāstõb ka, ku ta jemīņ ētab sälgõ kuigõz i’lzpē’ḑõn.
Kraukļi reti nāk māju tuvumā. Karnõd ǭrastiz tu’lbõd kuo’d le’žgõl.
Kur maita, tur kraukļi. Kus māita, sǟ’l karnõd.
nokraut mǭ’zõ lǭțõ
uzkraut pǟlõ lǭțõ
iekraut si’zzõl lǭțõ
piekraut pilnu tǟdõks lǭțõ
izkraut ulzõ lǭțõ
kraut kuģi kuo’igõ lǭțõ
kraut akmeņus kivīdi lǭțõ
pielādēt šauteni plintõ lǭțõ
kraut malku pūḑi lǭțõ
Laiva ir kā pielādēta ar zivīm. Lǭja u’m ne’iku lǭḑtõd kalādõks.
Viņš sevi pielādēja pilnu [ar ēdienu]. Ta lǭțiz ēņtšta tǟdõks.
sakraut kopā ī’dõku’bbõ krouvõ
kraut vienu uz otra ī’dtuoiz pǟlõ krouvõ
izkraut ulzõ sä’ltõ
sakraut gatavu vaļmõks sä’ltõ
Krava ir tā, kas tiek iekrauta kuģī. Lǭḑig u’m se, mis sǭb kuo’igõ si’zzõl lǭḑtõd.
