Krāpj otru, otru cilvēku krāpj. Krǭ’põb tūoizta, tūoizta rištīngtõ pietāb.
Krāpj otru, krāpj viņu. Tratsīņțõb tūoizta, pietāb tǟnda.
Tu piekrāp otru cilvēku ar naudu. Sa vi’ltõd tūoizta rištīngtõ rǭ’kõks.
zaļā krāsa ǭļaz kǭra
Skaistu krāsu deva vecas egles. Knaššõ karrõ āndizt vanād kūzõpūd.
No vītola arī dabūja skaistu krāsu. Alābõst ka sai knaššõ karrõ.
Tu krāso grīdu ar krāsu. Sa mǭļțõd pȭrandtõ mǭļkõks.
krāsns mute ǭ’j sū
kurināt krāsni ǭ’jõ kittõ
maizes krāsns lēba ǭ’j
mazā krāsns piški ǭ’j
podiņu krāsns poțīst ǭ’j
skārda krāsns roudi ǭ’j
pirtskrāsns sōna ǭ’j
Krāsns vienmēr bija dižistabas vidū. Ǭ’j alz vȯ’ļ sūrtubā sidāmtõ.
Krāsns nevelk, istaba ir pilna dūmu. Ǭ’j ä’b viedā, tubā u’m täuž so’vvõ.
Mūrnieks uztaisīja krāsni. Mīrnikā te’i ǭ’jõ.
Iemet malku krāsnī! Ēta pūḑi ǭ’jõ!
Izgrāb ogles no krāsns! Rǭib sidūd ǭ’jst ulzõ!
Es esmu aizkrāsnē piedzimis, aizkrāsnē uzaudzis, kas neko nezina par pasauli. Minā u’m ǭ’j tagān sindõn, ǭ’j tagān i’lzõ ka’zzõn, kis midāgõst ä’b tīeda pasouļõst.
Rudzu maize tiek cepta uz krāsns klona. Ri’ggilēba sǭb ūdtõd ǭ’jpȭrand pǟl.
Ar krāsns kruķi maisa ogles krāsnī. Gräbīļõks siegūb si’žži ǭ’jsõ.
Krāsns slota tiek taisīta no priežu zariem. Ǭ’jlūdõ sǭb tī’edõd piedāg oksīšt.
Šoreiz lejā bija vairāk bušu. Sīekõrd allõ vȯ’ļ jemīņ lešti.
Es šodien vilku vadu tuvāk krastam nekā citi [~ lejpus citiem]. Ma tä’mpõ viedīz va’ddõ mūšti a’lmõl.
Pentu Pēteris vilka vadu tuvāk krastam [~ lejāk] par mums. Pent Pētõr viedīz va’ddõ mēšti a’lmõl.
