Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 5851 - 5874 no 15699 šķirkļiem

kļūt
(a)   īedõ va
(kļūt, tapt, palikt)
(b)   võidõ va
(varēt, kļūt)

Tas var būt.   Se võib vȱlda.

Ēdot vimbas, var dabūt asaku rīklē.   Sīedsõ vimbḑi võib sǭdõ ū’ogõ kurkõ.

Viņš var nākt šurp, nevar nākt.   Ta võib tūlda tǟnõ, ä’b sǭ tūlda.

						
kļūt
  eitõ, ra’bbõ vi
(mesties, kļūt)

sazaļot   aļļõks eitõ

mesties bail   irm eitõ

mesties karsti   kīebi eitõ

mesties auksti   kīlma eitõ

apmākties   piļļizõks eitõ

satumst   pi’mdõks eitõ

nogatavoties   vaļmõks eitõ

mesties zaļam   aļļõks ra’bbõ

mesties siltam [par laiku]   lemmõks ra’bbõ

Vakars satumst [~ metas tumšs].   Ȭ’dõg ētab pi’mdõks.

Viņam sameties tā kā bail.   Tä’mmõn eitõn ne’iku irm.

Sāk mesties auksti.   Īrgõb eitõ kīlma.

Viņam piemetās slimība.   Tä’mmõn ētiz rujā kilgõ.

						
kļūt bezspēcīgam
  jarā|närbõ vi
(kļūt bezspēcīgam, noplakt, novīst)
						
kļūt glumam
  glittõ vi
(glumēt, kļūt glumam)

Kad ir slapjš un kļūst slidens, tad kļūst glums.   Ku u’m ka’žži ja īeb li’bḑõks, si’z glitūb.

						
kļūt kraupainam
  kruppõ vi
(kļūt kraupainam)

kļūt kraupainam   jarā kruppõ

						
kļūt lētākam
  a’lmõldõ vi
(kļūt lētākam)
						
kļūt mitram
  nīskistõ vi
(samitrināties, kļūt mitram)
						
kļūt raupjam
  kȭrdikšõ vi
(kļūt raupjam)
						
kļūt retam
  vēļagõ vi
(kļūt skrajam, kļūt retam)
						
kļūt skaidram (par debesīm)
  sieldõks īedõ v com
(noskaidroties, kļūt skaidram (par debesīm))
						
kļūt skrajam
  vēļagõ vi
(kļūt skrajam, kļūt retam)
						
kļūt utainam
  teidõ vi
(kļūt utainam)

Kļūst utains, sarodas utis iekšā, kļuvis utains.   Teidõb, su’ggõbõd teid si’zzõl, jarā teidõn.

Ko jūs, utainie, te meklējat!   Mis tēg, jarā teidõnd, sī’dš vȯtšõt!

						
kļūt vājākam
  nõŗkõ vi
(atslābt, kļūt vājākam, novārgt)
						
knābāt
  knäppõ, knǭbõ vt
(knābāt)

Vista knābā kukaiņus, mušas.   Kanā knǭbõb kukkiži, kärmiži.

						
knābis
  knǭb, nanā s
(knābis)

Dzērvei ir garš ass knābis.   Kūrgõn u’m pitkā va’imi nanā.

Tāds knābis kā dzērvei, tu vari iet tārpus ķert kā dzērve.   Seļļi nanā ne’i ka kūrgõn, sa võid lǟ’dõ boŗīdi akkõm ne’i ka kūrgõz.

Tam bija tāds knābis kā žagatai.   Sīen vȯ’ļ seļļi nanā ku arāgõn.

						
kņada
(a)   kälā s
(kņada)

Ciemā dzirdama ļaužu kņada.   Kilās kūlõb ro’v kä’llõ.

(b)   kärā s
(kņada, jezga)
(c)   märā s
(troksnis, kņada, brēka)

bērnu kņada   lapst märā

ūdeņu krākšana   viedūd märā

Bērni trokšņo.   Lapst tī’ebõd mä’rrõ.

Liela brēka, maza vilna.   Sūr märā, veitõ villõ.

						
knaibles
  taņgõd s
(knaibles)

iedzīt sprukās [~ satvert knaiblēs]   taņgõd va’ilõ võttõ

Tu esi sprukās [~ starp dzelzs stangām].   Sa ūod roudizt taņgõd va’isõ.

						
knakšķināt
  krõkštõ vt
(krakšķināt, knakšķināt)

Krakšķināt var jebkuru lietu, kas krakšķ.   Krõkštõ võib jegāī’dtõ a’žžõ, mis krõkšūb.

Knakšķina pupas.   Krõkštõb pu’bḑi.

						
knakt
  kniukt intj
(knakt)

Liec un ķer, kā utis galini knakt un knakt ar īkšķiem.   Panād ja akūd ne’i ku tēḑi tapād kniukt ja kniukt pēgaldõks.

						
knapi
(a)   kitsāstiz adv
(knapi, švaki)

Ja tik knapi bija ar maizi, kur tad varēja būt kāda bagātība.   A’ž ne’i kitsāstiz vȯ’ļ lēbaks, kus si’z võiž vȱlda mingizt rikūzt.

(b)   knappõ adv
(tik tikko, knapi)

Es knapi paspēju uzvilkt kurpes kājā, kad man bija jāskrien.   Ma knappõ set sai kǟngad jalgõ, ku mi’nnõn vȯ’ļ a’ilõmõst.

						
knaps
  knap adj
(mazs, knaps)

Drēbes ir mazas.   Ǭ’rõnd at knappõd.

Manas drēbes ir palikušas par mazu.   Mi’n ǭ’rõnd at knappõks īenõd.

Knaps var būt tas, kas manās rokās neturas.   Knap võib vȱlda se, mis ä’b täud mi’n kä’ddõ.

						
knēvelis
  kno’ik, knoppõl s
(knēvelis)
						
knibināt
  knäpārtõ, knäppõ, knubīņtõ, ņäpīkšõ vt
(knibināt)

Var arī maizi knibināt pa druskai, tā ar pirkstiem knibināt un bāzt sev mutē; knibina arī kādu zāli; kad ir maza zāle, saka, ka aitas knibina zāli.   Võib ka knäppõ leibõ sumāriņ, ne’i suormõdõks knäppõ ja pistõ sū’zõ eņtšõn; knäpūb ka midēgõst ainõ; ku u’m piški āina, kītõb, lambõd knäppõbõd ainõ.

Mezglu nevar ar pirkstiem atknibināt.   Vāldiņ suoļmõ ä’b või suormõdõks knubīņtõ.

Ja es kaut ko knibinu ar pirkstiem, es neplēšu, es taustu un nedaudz tā.   Ku ma midēgõst ņäpīkšõb sūormõdõks, ma ä’b kīsk, ma kǭ’ļõb ja rǭžki ne’i.

						
knibināties
  knäpīkšõ, näpīkšõ vi
(knibināties)

Viņš knibinās, spēlējas apkārt.   Ta knäpīkšõb, mǟngab immõrkouți.

						
kniebt
  knī’ebõ vt
(kniebt)

Viņš kniebj man ar nagiem, pirkstiem.   Ta knī’ebõb kīndõdõks, suormõdõks mīnda.

						

Redzami 5851 - 5874 no 15699 šķirkļiem