būt klāt jūsõ vȱlda
Nu pusdienlaiks jau drīz bijis klāt. Ni u’m vȯnd lȭinagstāiga pigā jūsõ.
Vakars būs klāt. Līb ȭ’dõg jūsõ.
piekļūt klāt jū’rõ pä’zzõ
pielikt klāt jū’rõ pānda
dabūt klāt jū’rõ sǭdõ
pieņemt klāt jū’rõ võttõ
pieņemt klāt jū’rõ võttõ
Nedaudz jāpiepelna klāt. Rǭz u’m pe’ļļõmõst jū’rõ.
Sējas laiks ir klāt. Kīlaāiga u’m kä’dsõ.
Viņš nopelnīja labu kapeiku klāt pie ienākumiem no zvejnieka darba. Ta peļīz jõvā kopīk jū’rõ si’zzõltu’lmizõn kalāmī’e tīestõ.
aizsegt vi’zzõ kattõ
klāt galdu loudõ kattõ
klāt gultu lo’vvõ kattõ
klāt galdu loudõ la’gtõ
uzklāt gultu lo’vvõ la’gtõ
Sniegs klāj zemi. Lu’m katāb mǭdõ.
Kad pieceļas, gulta ir jāsaklāj. Ku nūzõb i’lzõ, si’z u’m lovā la’gtõmõst vi’zzõ.
Palags ir saklāts. Palāg u’m la’gtõd vi’zzõ.
laist klāt le’žgõl laskõ
Nāc klāt! Astā le’žgõl!
Viņš baidās, nelaiž klāt. Ta kārtab, ä’b ānda le’žgõl.
Šim dzīvniekam netiek klāt. Sīe lūomõn ä’b sǭ le’žgõl.
Nenāc tik tuvu! Alā tu’l ne’i le’žgõlõ!
Kādas durvis nav kārtīgi ciet, vējš tās kustina, tad tās klaudz. Mingi ukš ä’b ūo riktig vizās, tūļ tǟnda liktāb, si’z ta globāstõb.
Enkurs klaudzot nogājis jūras dibenā. Ānkaŗ lǟ’nd golātõs mie’rpū’ojõ je’dspē’ḑõn.
Viņš klaudzina durvis. Ta bōldartõb ukši.
Vējš klaudzina durvis. Tūļ globārtõb ukstā.
pratināt le’bbõ kūldõ
klausīties dziesmas lōlidi kūldõ
noklausīties tagān kūldõ
Tu klausies to, ko es runāju? Sa kūldõd siedā, mis ma rõkāndõb?
Krastā ir dzirdams airu troksnis. Rāndas u’m kūldtõb airõd märā.
Kāds klauvējas pie durvīm. Ikš klopūb uks tagān.
Viņš ar kāju klauvēja pa grīdu. Ta klopīz jālgaks vastõ pȭrandtõ.
Sirds klauvē. Sidām klopūb.
Kāds klauvējas pie durvīm. Ikš klopūb uks tagān.
Viņš ar kāju klauvēja pa grīdu. Ta klopīz jālgaks vastõ pȭrandtõ.
Sirds klauvē. Sidām klopūb.
