Cilvēks apjūk, tad vairs nesaprot, cilvēka prāts ir apjucis. Rištīng jeksūb, si’z ä’b mūošta je’mmit, rištīng mēļ īeb jeksõnõks.
Es apjuku: es [it kā] runātu kaut ko, es neatceros, ko es runāju. Ma josābiz jarā: minā rõkāndõks midēgõst, mi’n ä’b tu’l mīelõ, mis ma rõkāndiz.
Sajūk prātā. Josābõb eņtš pǟstõ.
Jēkabs apjuka no jūras mātes runas. Jǟkõb osāgiz mierjemā rõkstõ.
Viņa acīs redzēja apjukumu. Tä’m siļmši neiz osāgimizt.
Viņa acīs bija redzams apjukums. Tä’m siļmši vȯ’ļ nǟ’dõb osāgimi.
Bumba var satricināt apkaimi, kas ap to bumbu ir. Bomb võib dõ’ŗžtõ a’igiži, mis immõr sīe bomb u’m.
Lai viņš dodas projām no viņu apkaimes. La’z ta läkkõ nänt immõrkouțšt jarā.
apkalt zirgu ibīzt ta’ggõ
apkalt ratus rattidi ta’ggõ
Zirga kājas apkaļ. Ibīz jālgad na’ggõltõb.
Iet apkalt zirgu, jāpieliek pakavi. Lǟ’b ibīztõ tagām, u’m pa’nmõst rōdad jū’rõ.
Viņš apkala tik daudz zirgu. Ta tagīz ne’ije’n ibīži.
Bļoda apgāzās otrādi. Kouš lekš immar.
visapkārt amā immõr
staigāt apkārt immõr kǟ’dõ
paraudzīties apkārt immõr vaņtlõ
ielenkt immõr võttõ
Tas mēnesis ir apkārt. Se kū u’m immõr.
klaiņot apkārt immõrkouți kǟ’dõ
Mārtiņbērni staigāja pa ciemu apkārt. Mārțõdajājid ke’itõ pi’ds ki’llõ immõrkouți.
Galva iet riņķī. Pǟ lǟ’b immõrkouți.
Paraugies apkārt! Vaņtõl rinkõ!
Aplaid acis apkārt! Lask sīlmad läkkõd rinkõ!
Viņš griežas apkārt, tā vārtās. Ta kīerõb immõrkouți rinkõ, ne’i vǟ’grõb.
Lai viņš dodas projām no viņu apkaimes. La’z ta läkkõ nänt immõrkouțšt jarā.
