Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 551 - 574 no 15699 šķirkļiem

apgruzdējis
  kuorbõn adj
(piededzis, apgruzdējis)

gruzduma smaka   kuorbõn kard

						
apguldīt
  magātõ vt
(apguldīt)
						
apiet
  pi’ddõz lǟ’dõ v com
(paiet garām, aiziet garām, apiet)
						
apiņi
  appiņ s
(apiņi)
						
apinis
  umāl s
(apinis)

audzēt apiņus   umāļi kazatõ

						
apiņu čiekurs
  appiņ, umāld|käbā s
(apiņu čiekurs)
						
apiņu dārzs
  umāld|tarā s
(apiņu dārzs)
						
apjomīgs
  mǭ’diji adj
(apjomīgs)
						
apjukt
(a)   jeksõ vi
(apjukt)

Cilvēks apjūk, tad vairs nesaprot, cilvēka prāts ir apjucis.   Rištīng jeksūb, si’z ä’b mūošta je’mmit, rištīng mēļ īeb jeksõnõks.

(b)   josābõ vi
(apjukt, sajukt)

Es apjuku: es [it kā] runātu kaut ko, es neatceros, ko es runāju.   Ma josābiz jarā: minā rõkāndõks midēgõst, mi’n ä’b tu’l mīelõ, mis ma rõkāndiz.

Sajūk prātā.   Josābõb eņtš pǟstõ.

(c)   osāgõ vi
(apjukt)

Jēkabs apjuka no jūras mātes runas.   Jǟkõb osāgiz mierjemā rõkstõ.

(d)   siegābõ vi
(sajukt, apjukt)
						
apjukumā
  umbõ adv
(apjukumā, maldīgi)

apjukt, maldīties   umbõ lǟ’dõ

maldināt, pievilt   umbõ vīdõ

						
apjukums
  josābimi, osāgimi, siegāndõks s
(apjukums)

Viņa acīs redzēja apjukumu.   Tä’m siļmši neiz osāgimizt.

Viņa acīs bija redzams apjukums.   Tä’m siļmši vȯ’ļ nǟ’dõb osāgimi.

						
apkaime
(a)   a’igizt s
(apkaime)

Bumba var satricināt apkaimi, kas ap to bumbu ir.   Bomb võib dõ’ŗžtõ a’igiži, mis immõr sīe bomb u’m.

(b)   immõr|kouț s
(apkaime, apkārtne)

Lai viņš dodas projām no viņu apkaimes.   La’z ta läkkõ nänt immõrkouțšt jarā.

						
apkakle
  ka’ggõl|stēki, krǭig s
(apkakle)

Apkakle spiež.   Ka’ggõlstēki pīkstõb.

						
apkaļķoties
  kalktõ vi
(apkaļķoties)
						
apkalpošana
  palkimi s
(apkalpošana, serviss)
						
apkalpot
(a)   palkõ vi
(pakalpot, apkalpot)
(b)   palkõ vi
(kalpot, apkalpot)

kalpot dzimtenei   izāmǭn palkõ

lai viņam kalpotu   la’z tä’mmõn sǭgõ palktõd

Enģeļi viņu apkalpoja.   Engõld pālkizt tä’mmõn.

						
apkalt
  na’ggõltõ, ta’ggõ vt
(apkalt)

apkalt zirgu   ibīzt ta’ggõ

apkalt ratus   rattidi ta’ggõ

Zirga kājas apkaļ.   Ibīz jālgad na’ggõltõb.

Iet apkalt zirgu, jāpieliek pakavi.   Lǟ’b ibīztõ tagām, u’m pa’nmõst rōdad jū’rõ.

Viņš apkala tik daudz zirgu.   Ta tagīz ne’ije’n ibīži.

						
apkārt
(a)   immar adv
(apkārt, otrādi)

Bļoda apgāzās otrādi.   Kouš lekš immar.

(b)   immõr adv
(apkārt, otrādi)
(c)   immõr adv
(apkārt, ap)

visapkārt   amā immõr

staigāt apkārt   immõr kǟ’dõ

paraudzīties apkārt   immõr vaņtlõ

ielenkt   immõr võttõ

(d)   immõr adv
(apkārt, cauri)

Tas mēnesis ir apkārt.   Se kū u’m immõr.

(e)   immõrõ adv
(apkārt, ap (virziens))
(f)   immõrz|kouți adv
(apkārt)
(g)   immõr|gouți adv
(apkārt, ap)
(h)   immõr|kouți adv
(apkārt, uz riņķi)

klaiņot apkārt   immõrkouți kǟ’dõ

Mārtiņbērni staigāja pa ciemu apkārt.   Mārțõdajājid ke’itõ pi’ds ki’llõ immõrkouți.

Galva iet riņķī.   Pǟ lǟ’b immõrkouți.

(i)   rinkõ adv
(apkārt)

Paraugies apkārt!   Vaņtõl rinkõ!

Aplaid acis apkārt!   Lask sīlmad läkkõd rinkõ!

Viņš griežas apkārt, tā vārtās.   Ta kīerõb immõrkouți rinkõ, ne’i vǟ’grõb.

						
apkārt
(a)   immar pop
(apkārt, ap)
(b)   immõr pop
(ap, apkārt)

Drēbes ir ap ķermeni.   Ǭ’rõnd at rump immõr.

						
apkārt
  immar prp
(apkārt)
						
apkārtceļš
  kiļgi||riek s
(apkārtceļš)
						
apkārtmērs
  immõr|āiga s
(apkārtmērs)
						
apkārtne
  immõr|kouț s
(apkaime, apkārtne)

Lai viņš dodas projām no viņu apkaimes.   La’z ta läkkõ nänt immõrkouțšt jarā.

						
apķērīgs
  tierābi adj
(apķērīgs)
						
apklusināt
  vagāstõ vt
(apklusināt, nomierināt)
						

Redzami 551 - 574 no 15699 šķirkļiem