Logs klaudz, vējš to klaudzina. Lä’b kläbīkšõb, tūļ tǟnda kläbīkšõb.
zobi klab ambõd kle’bžõbõd
Zobi klab, kad ir auksts. Ambõd gle’bžõbõd, ku u’m kīlma.
Viņam klab zobi. Tä’mmõn ambõd glõ’bžõbõd.
Klab logs vai durvis, vējš to tricina, tad tas klab. Glõ’bžõb lä’b või ukš, tūļ tǟnda drõtsīņtõb, si’z ta glõ’bžõb.
klabināt zobus ambidi glõ’bžtõ
klabināt muti sūdõ klapārtõ
Viņš klabina, nedara īstu darbu, runā un klabina. Ta klapārtõb, ä’b tī’e riktig tīedõ, rõkāndõb un klapārtõb.
Vējš klaudzina durvis. Tūļ klobārtõb ukstā.
griezt zobus ambidi krõukšõ
vienā laidā klačojas ī’dstī’d päkštõb
Visu dienu esam klačojušies, tā kā viena runāšana un runāšana. Pǟva le’bbõ ūom päkštõn, ne’iku ī’dtõ rõkāndõmõst un rõkāndõmõst.
Vista kladzina. Kanā klokšūb.
Vista kladzina. Kanā kǭ’gštõb.
Vista kladzina, rājas. Kanā kǭkštõb, rīļõb
Bija dzirdamas klaigas un brēka. Vȯ’ļ kūldtõb ōŗandõks ja rǟkandõks.
Viņam tikai blandīšanās ir prātā. Tä’mmõn set piekslimi u’m mīelsõ.
