ņemt ķīlā kī’lõks võttõ
par kādu lietu dot ķīlā mingiz ažā je’dstõ kī’lõks andõ
Es lieku savu galvu ķīlā. Ma āndab eņtš pǟ kī’lõ.
Es negribu, lai viņš iet manā pļavā govis ganīt; tad es paņemu tās govis, iedzenu savā kūtī un dodu viņam atpakaļ tās govis tikai tad, kad viņš par to samaksājis; govis ir paņemtas ķīlā un šīs govis ir izpērkamas no ķīlas. Ma ä’b tǭ, ku ta lǟ’b mi’n nītõ nī’emidi kaitsõm; si’z ma võtāb ne nī’emõd, ajāb eņtš taļļõ ja āndab tä’mmõn nī’emõd tā’giž set si’z, ku ta u’m maksõn i’ļ sīe; nī’emõd at kī’lõks võttõd ja ne nīe’mõd attõ kī’ldõb.
koka ķīlis pūstõ kīļ
dzelzs ķīlis roudi kīļ
kuģa ķīlis kuo’ig kīļ
Ķīli var dzīt iekšā, tad pārplīst, ja ir tādi koki, kas nepārskaldās. Kīļõ võib a’jjõ sizzõl, si’z lǭ’gõb kațki, ku attõ seļļizt pūd, mis ä’b lǭ’gõtõ.
Ķīlis var būt arī tur, kur jādzen iekšā, lai paceltu rokas dzirnavām maļamo akmeni augstāk. Kīļ ka võib vȱlda sǟl, kus ajāmõst u’m sizzõl, la’z nustāg jo’vtõb kȭr ju i’lzõ jo’vtõb ki’vvõn.
Iedzen ķīli, lai tas pareizi stāvētu. Ajāb kīļ si’zzõl, la’z ta riktig pīlõg.
Daudzreiz ir [tā], ka ķīlis izkrīt ārā. Pǟgiņ kȭrdidi u’m, ku kīļ sadāb ulzõ.
Ieliek ķīli starpā, lai jūs kļūtu nikni. Panāb kīļ va’izõ, la’z tēg īegõd kõzīzõks.
Uz ķīļa nāk vadņi. Kīļõn pǟlõ tu’lbõd va’dmõld.
