Ķēvei ir teļš.   Kēvõn u’m vārza.

Es nonācu ķezā, palieku tā kā iestrēdzis, netieku vaļā.   Ma ei kimpõ, īeb ne’i ku vi’zzõ, ä’b sǭ vāldiņ.

Es iedzenu tevi sprukās.   Ma panāb si’n kimpõ.

Ķidā butes.   Kidūb lešti.

Viņš izķidā vistu.   Ta rakāndõb kanā jarā.

Ķidā tā, kad siļķēm ņem ārā iekšas.   Kidīņțõb ne’i, ku siļki rakāndõb.

Viņš skatās ar tālskati.   Ta kīkõrtõb kīkõrõks.