Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 5601 - 5624 no 15699 šķirkļiem

ķēniņvalsts
  kēņig|vald s
(ķēniņvalsts)
						
ķepa
  käpā s
(ķepa)

sūkāt ķepu   käppõ i’mmõ

nokrīt uz ķepām   käpād pǟl sa’ddõ

Tu esi zem viņa ķepas.   Sa ūod tä’m käpā allõ.

Viņš uzliek ķepu virsū un nospiež.   Ta panāb käpā pǟlõ ja pīkstõb mǭ’zõ.

						
ķēpāties
  rumāltõ vi
(ķēpāties)

Tu tikai ķēpājies, tu neproti darīt.   Sa set rumāltõd, sa äd mūošta tī’edõ.

						
ķēpāties
(a)   slo’bbõrtõ vt
(ķēpāties)

Tu tikai ķēpājies, tas nekas nav, ko tu dari.   Sa set slo’bbõrtõd, se mit midāgõst ä’b ūo, mis sa tī’ed.

(b)   smurgiļtõ vt
(šmurgulēties, ķēpāties)

Tu šmurgulējies, tas darbs nav nekā vērts.   Sa smurgiļtõd, se tīe ä’b ūo midāgõst vǟrts.

						
ķepuroties
  käpārtõ vi
(ķepuroties)

Viņš savā nodabā ķepurojas apkārt.   Ta ī’žeņtšõks käpārtõb immõrkouți.

						
ķeraiņu madara
  mārdig|āina s
(ķeraiņu madara)
						
ķērājs
  akātõks, akkiji s
(ķērājs, akmens vai gruži jūras dibenā, kas plēš tīklus)

Zvejnieki labi zina ķērāju vietas.   Kalāmī’ed jõvīst tīedabõd akkijid kūožidi.

						
keramika
  kerāmik s
(keramika)
						
ķērciens
  rǟkimi s
(ķērciens)

Nedzird ne vārnas ķērcienu.   Ä’b kūl mittõ vaŗīkš rǟkimizt.

						
Kērentslīči
  Kērants|lītš l
(Kērentslīči)
						
Kērentslīcis?
  Kērants|kõ’ur l
(Kērentslīcis?)
						
Kērikši
  Kǟrikš l
(Irbes, Kērikši)
						
Kērikšlauks
  Kǟrikš l
(Kērikšlauks)
						
ķērkt
  rǟkõ vi
(ķērkt)

Vārnas ķērc.   Vaŗīkšt rǟkõbõd.

Šodien neviena vārna neķērc.   Tämpõ mitikš vaŗīkš ä’b rǟk.

						
ķermenis
(a)   kejā s
(ķermenis)
(b)   rump s
(rumpis, ķermenis)

Rumpis bija uzblīdis kā vērsis.   Rump vȯ’ļ i’lzõ paistõn ne’iku ǟrga.

Apģērbs ir ap ķermeni.   Ǭ’rõnd at rump immõr.

						
ķermenisks
(a)   kejāli adj
(ķermenisks)
(b)   lejāli adj
(miesīgs, ķermenisks)
						
ķērne
  kǟrna, legīļ s
(ķērne)
						
ķērpis
  vālda|sǭmal s
(ķērpis)
						
ķerra
ķerstīt
  knäppõ vt
(ķerstīt)

Puiši reizēm ķersta meitenes: vai nu tie kaut kā pieķeras klāt, vai viņi tausta pupus.   Pūošõd knäppõbõd neitsidi mūnda kõrd: või ne kuigist akkõbõd jū’rõ või ne kǭļõbõd nǟnidi.

						
ķert
  akkõ vt
(ķert)

saķert, noķert   vi’zzõ akkõ

Ja tu gribi cilvēku noķert, tev ir jāvaktē un jāizlūko.   A’ž sa tǭ’d rištīngtõ akkõ, si’nnõn u’m vakțõmõst un vērgõmõst.

Kaķis noķer peli.   Kaš akūb īr vi’zzõ.

						
ķert
  akkimi s
(ķert, gūstīt)
						
ķerties
(a)   akkõ vi
(tvert, ķerties)

pieķerties   vi’zzõ akkõ

Es ķeros kokam ciet, lai nenokristu.   Ma akūb pū’zõ vi’zzõ, ku ma ä’b sadā.

Tu satver to kreklu.   Sa akūd sīe a’mmõn vi’zzõ.

(b)   akkõ vi
(ķerties, pielipt)

uzbrukt ~ pieķerties   jū’rõ akkõ

Ieķeras man kā skabarga acī.   Akūb mi’nnõn ne’iku pīrgal silmõ.

Apķertos ap kaklu.   Akkõks immõr ka’ggõlõ.

Slimība pielīp vienam otram.   Rujā akūb ī’dtuoiz jū’rõ.

Slimība man pielipa.   Rujā akīz mi’nnõn.

Duncis neķer, [tas] ir truls.   Duņtš ä’b ak, u’m tȭlza.

						
ķerties (par zivīm)
  akkõ vi
(ķerties (par zivīm))

Tur ķeras vislabāk.   Sǟ’l amā jõvīst akūb.

						
ķerties pie
  irgõ vi
(sākt, ķerties pie)

Ir laiks ķerties pie darba.   U’m āiga tīe jū’r irgõ.

1921. g. Tartu Dzimtās valodas biedrība sāka izdot mazas lībiešu lasāmgrāmatas.   1921. ā. īrgiz Tartus Jemākīel Seļtš ulzõ āndam piškiži līvõ lugdõbrǭntidi.

Jau 1931. g. beigās Jelgavā bija sācis iznākt mēnešraksts lībiešu valodā „Līvli”.   Jõvā 1931. ā. lopāndõksõl vȯ’ļ Jālgabs irgõn ulzõ tu’lmõ līvõ kīel kūkēra „Līvli”.

						

Redzami 5601 - 5624 no 15699 šķirkļiem