nokaulēt jarā dingõ
uzkaulēt jū’rõ dingõ
Nokaulē, lai viņš dabūtu lētāk. Dingõb jarā, la’z ta ju lǟ’tõ sǭgõ.
Diņģē klāt, kamēr viņam dod klāt. Dingõb jū’rõ, kuņtš tä’mmõn āndab jū’rõ.
kauli un āda lū ja nǭ’gõ
Visi kauli sāp. Amād lūd pȯ’ddõbõd.
Tas nav nekāds darbs, kas lauž kaulus. Se ä’b ūo mingi lūd murdtõb tīe.
Viņš kaunas, kad ir kauns. Ta ūigõb, ku uid um.
Bērns kautrējas no manis. Läpš ūigõb mi’nstõ.
Nekautrējies! Alā uigõ!
Kaunina, dara viņam kaunu, lai viņš tā nerunā. Uigtõb, tī’eb tä’mmõn uidõ, algõ ta rõkāndõg ne’i.
Ko tu viņu kaunini! Mis sa tǟnda uigtõd!
Viņš kaunina bērnu. Ta uigtõb lapstā.
Kaunina kauns, kauns, kauns, kauns, tā mēs bērni teicām. Uigtõb uid-uid-uid-uid, ne’i mēg lapst lekšmõ.
