gatavot karsti kūpinātas zivis [~ cept pepiņos] ūdõ peppiņdõks
gatavot karsti kūpinātas zivis [~ cept pepiņus] ūdõ peppiņi
karsts laiks tu’ļļi āiga
karsts ūdens tu’ļļi ve’ž
Zupa ir karsta kā uguns. Zup u’m tu’ļļi ne’iku tu’ļ.
Es padaru tevi ugunīgu – ar mīlestību vai uguni. Ma tī’eb si’n tuļīzõks – või ārmaztimizõks agā tu’lkõks.
Tu esi tik ugunīgs skrējējs, it kā tevi dadži durstītu. Sa ūod ne’i tu’ļļi a’iliji, ne’iku dadžād sīnda siskāks.
karsts laiks kīebi āiga
karsta dzelzs kūmi rōda
Karsts var būt kādi piecdesmit grādi. Kīebi võib vȱlda mingi vīžkimdõ grǭdõ.
Man ir karsts. Mi’nnõn u’m kīebi.
Dzesē alu, ievārījumu, lai izņem, izvelk karstumu ārā. Jǭ’tõb vȯ’ltõ, zaftõ, la’z võtāg, viedāg kīebiz ulzõ.
pakārt i’lzõ pūgõ
pakārt krustā rištõ pūgõ
Kas pakar otru cilvēku? Kis pūgõb tuoiz rištīng i’lzõ?
Kar ar virvi. Pūgõb kieudkõks.
Viņu pakāra krustā kā pestītāju. Pūgiz tä’m rištõ ne’iku pestitāj.
Uzliek virvi kaklā, tad iet kārt. Panāb snūor ka’ggõlõ, si’z lǟ’b pūgõm.
Ja tu neēd, tad kar zobus vadzī! Ku sa siedā ä’d sīe, si’z tänkt ambõd va’igõ!
Viņš lika sev šūt jaunu kārtu. Ta pa’ņ umblõm eņtšõn ūd kȭrda.
zivju kārta traukā kalād kȭrda rīstsõ
māla slānis sä’v kȭrda
Tas vēl ir maza bērna kārtā. Se u’m ve’l piškilaps kȭrdasõ.
Viņš vairs nav cilvēks, viņš ir no cilvēka stāvokļa ārā. Ta ä’b ūo rištīng je’mmitõt, ta u’m ro’vd kȭrdast ullõ.
augstākā kārta i’ļļi kȭrda
kungu kārta izāndõd kȭrda
mūsu kārtas ļaudis mä’d kȭrda ro’vzt
no augstdzimušo kārtas iļīst kȭrdast
pēc kārtas kȭrda pie’rrõ
Tagad ir mana kārta. Ni u’m mi’n kȭrda.
Kora dziedāšanas mēģinājumi tika noturēti pēc kārtas reizi vienā ciemā, reizi otrā ciemā. Kūoŗ lōlamiz oppimizt saitõ pi’dtõd kȭrda pie’rrõ kõrd ī’ds kilās, kõrd tuois.
noteikt ~ sakārtot kõrdõl pānda
Viss ir kārtībā. Tikkiž u’m kȭrdal.
Viņi sakārto lietas. Ne pa’nbõd ažād kõrdõl.
kartupeļa miza na’ggõr kūor
kartupeļu asni na’ggõr vārdõd
mizot kartupeli na’ggõrzt kūorštõ
vākt kartupeļus, lasīt kartupeļus na’ggiri võttõ
kartupeļi kā lielas dūres na’ggõrd ne’iku sūrd kūlakõd
stāda kartupeļus panāb na’ggõrd mǭ si’zzõl
lasa kartupeļus võtāb na’ggiri mǭstõ i’lzõ
Viņš devās ar kartupeļiem uz tirgu. Ta lekš na’ggõrdõks tõrg pǟl.
Es ar bērniem biju vākt kartupeļus. Ma vȯ’ļ lapstõks na’ggiri kuoŗŗõmõs.
Tu šodien esi [kā] cepts kartupelis, snaud vien. Sa ūod tämpõ ūdtõd na’ggõrz, tukūd ī’d.
