Starp lībiešiem kārklu vācietis bija tikai retais. Līvlizt va’il gadāgsakšti vȯ’ļ set mingi ǭra.
Karo viens ar otru, nekad nevar ar otru pa labam sarunāt. Suoḑīkšõb ī’d tuoizkõks, ä’b kunāgõst või tuoizkõks jõvīstõ ku’bbõ sǟdõ.
Karpas ir bijušas Celmetas upē. Kengšepād at vȯnnõd Tsä’lmõt jo’ugs.
Vērsis kārpa zemi kājām, tad viņš cilvēku baksta un dunkā. Ǟrga kōvab mǭdõ jālgaks, si’z ta rištīngtõ džutškõb ja bokšūb.
Vērsis kārpa zemi. Ǟrga krǭpšõb mǭdõ.
būt karā suodā pǟl vȱlda
pieteikt karu suo’ddõ kītõ
karot suo’ddõ pi’ddõ
iet karā suo’ddõl lä’dõ
Karš visu sabojāja. Suodā tikkiž rikīz jarā.
Dzelzi tu liec ugunī un uzkarsē sarkanu. Roudõ sa panād tu’llõ ja kitād punīzõks.
Uzkarsēts, tad tas kvēlo. Kittõd jarā, si’z ta ȭgõb.
gulēt karsonī ma’ggõ palābte’bkõks
Viņam ir drudzis. Tä’mmõn u’m tuļīzt.
Drudzis nogāja. Tu’ļļi sadīz jarā.
kārst vilnu villõ karšõ
sukāt zirgu ibīzt karšõ
Kārš ar kārstuvi. Kāršõb kāršõks.
Tik daudz kļūdu, manas ausis sāk karst. Ne’i je’n vi’gḑi, mi’n kūorad irgõbõd peizõ.
