Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 5301 - 5324 no 15699 šķirkļiem

kapināt
(a)   kapīņțõ vt
(kapināt)

Izkapti kapina, sit pa to, apakšā ir izkapts lakta, uz kuras tur izkapti un sit ar āmuru, lai izkapts asmens kļūtu plāns un tas labāk grieztu.   Vikātõ kapīņțõb, rabūb vastõ, al u’m vikāt lakt, mis pǟl pidāb vikāt ja vazārõks rabūb, la’z vikāt tierā īegõ vȯitõks ja se vȯlks paŗīmstiz ī’edõb.

(b)   pinnõ vt
(kapināt)

Kapina izkapti, izdauza asu ar āmuru uz laktas.   Pinnõb vikārtõ, klopūb va’imizõks vazārõks lakt pǟl.

						
kapitāls
  kapital s
(kapitāls)
						
kapitulācija
  kapitulātsij s
(kapitulācija)
						
Kāpkalni
  Kāp|kaln l
(Kāpkalni)
						
kaplēt
  kappiļțõ vt
(kaplēt)

Būtu jākaplē zeme.   Lǟ’ks kappiļtõ mǭdõ. ~ Piḑīks kappiļțõm mǭdõ.

						
kaplis
  kappiļ s
(kaplis, cērte)

Senāk jaunu zemi sagatavoja ar kapli.   Vanāst ūdtõ mǭdõ te’i kappiļõks.

						
kāpnes
  strepīd s
(kāpnes, trepes)
						
kāpņu dēlis
  strep|lōda s
(kāpņu dēlis, kāpņu pakāpiens)
						
kāpņu laidums
  bri’g s
(kāpņu laidums)

Taisa kāpņu laidumu, vienu vai divus pakāpienus, ja durvis ir augstāk iekšā; laidumu taisa no koka,   Tī’eb bri’g, ikš või kakš astūgt, ku ukš u’m jo kuordõ sillõ; bri’g sǭb tī’edõd pūstõ, ki’vstõ.

						
kāpņu pakāpiens
  strep|lōda s
(kāpņu dēlis, kāpņu pakāpiens)
						
kāpņu telpa
  strep|kuodā s
(kāpņu telpa)
						
kāposta kacens
  nǭțõ|tink s
(kāposta kacens)
						
kāpostgalva
  nǭțõ|pǟ s
(kāpostgalva)
						
kāposts
  nǭțõz s
(kāposts)

vārīt kāpostus   nǭțidi kīetõ

barot ar kāpostiem   nǭțõdõks sīetõ

						
kāpostu pīrāgs
  nǭț|pīrag s
(kāpostu pīrāgs)
						
kāpostu tārps
  nǭțõ|bo’ŗ s
(kāpostu tārps)
						
kapracis
  ōda|kōvaji s
(kapracis)
						
kaprīzs
  kaprīz adj
(kaprīzs, untumains)

Es esot untumains.   Minā vȯ’ļļi kaprīz.

						
kaps
(a)   kālma s
(kaps, kapa bedre)

kopīgs kaps   ku’bbi kālma

aiziet kapā   kalmõ lǟ’dõ

baidīt ar kapu   kālmaks irmtõ

bēgt no kapa   kālmast urgõ

Viņu tikai kaps izmācīs.   Tǟnda set kālma opātõb.

Viņš ar vienu kāju jau ir kapā.   Ta u’m ī’d jālgaks kālmas jõvā.

Viņš jau ir kapa malā, viņš nav cilvēka stāvoklī.   Ta u’m jo kālma aigās, ta ä’b ūo rištīng kȭrdas.

Citam kapu rok, pats tajā iekrīt.   Tuoizõn kōvab kalmõ, ī’ž sadāb sī’ezõ.

Ja tu slikti dzīvo ar mani, tu iedzen mani kapā.   Ku sa slikțõ jelād mi’nkõks, sa vīd mīnda kalmõ.

(b)   ōda s
(kaps)

dziļš kaps   tõvā ǭda

rakt kapu   oudõ kovvõ

						
kapsēta
kāpšļa dzelzs
  kǭ’pšõl|rōda s
(kāpšļa dzelzs)
						
kāpslis
  astām, kǭ’pšõl s
(kāpslis)

jātnieka kāpslis   ratstājiz astām

kāpšļa turētājs   astām pidāji

kalt kāpsli   astāmt ta’ggõ

turēt kāpsli   kǭ’pšõlt pi’ddõ

						
kāpt
  astõ vi
(kāpt, rāpties)

uzkāpt   i’lzõ astõ

pārkāpt   i’ļļõ astõ

nokāpt   mǭ’zõ astõ

Viņš kāpj pa trepēm augšā un lejā.   Ta astāb strepīst i’lzõ ja mǭ’zõ.

Tēvs iekāpa laivā.   Izā astīz laijõ.

Zēni bija uzkāpuši uz žoga.   Polākõd vȯļt astõnd tarā pǟl.

Es uzkāpu apsē.   Minā astīz ǭbõ i’lzõ.

Pieguļnieki uzkāpa zirgiem mugurā.   Pī’egiļnikād astīzt i’bbizt sälgõ.

Uzkāpa uz kājas pirksta, lai viņš zinātu [~ būtu zinātājs].   Astīz varbõ pǟlõ, la’z ta vȯlkõ tīedaji.

Es kāpju tev uz kājām, lai būtu jādejo.   Ma astāb si’n jālgad pǟlõ, la’z vȯlkõ daņtšõmõst.

						
kapteinis
  kaptēn s
(kapteinis)
						
kāpties
(a)   astõ vi
(kāpties, stāties, iet)

pieiet klāt   jū’rõ astõ

pakāpties malā   kilgõ astõ

iestāties   si’zzõl astõ

stāties pretī   vastõ astõ

Es eju mājās.   Ma astāb kuodāj.

Abi lieliem soļiem iet uz krastu.   Mȯ’lmõd astābõd sūrd samūdõks randõ

Dēls nostājas pret tēvu.   Pūoga astāb izā vastõ.

(b)   kippõ vi
(kāpties)

pakāpties sāņus   kilgõ kippõ

Zirgs kāpjas atpakaļ.   I’bbi kipūb.

Atkāpies!   Kip tā’giž!

						

Redzami 5301 - 5324 no 15699 šķirkļiem