nokaisīt mǭ’zõ repțõ
uzbērt pǟlõ repțõ
kaisīt smiltis uz ceļa jȭgta riek pǟl repțõ
Šī sieviete sakaitina viņu dusmīgu. Se nai tǟnda ertļõb kõzīzõks.
Viņš kaitina mani ar savu runu. Ta mīnda ertļõb eņtš rõkkõks.
Viņš kaitina otru. Ta ertļõb tūoizta.
Viņš kaitina suni ar spieķi. Ta õ’ŗštõb pi’ņņõ sovāks.
Ko tu bērnus kaitini! – ja kaut ko apsola, krāpjas, melo. Mis sa läpši vilbiņtõd! – ku midāgõst tȭitab, tratsīņtõb, pietāb.
neceļas kājās ä’b võta jaļgi alā
liela kāja kā zirgam sūŗ jālga ne’i ku ibīzõn
tievas kājas kā stārķim pīentõd jālgad ne’i ku štorkõn
līkas kājas kā āķi (~ sakas) kõ’urõd jālgad ne’i ku kūokõd (~ raņtpūd)
ņemt kājas pār pleciem jaļgi vāldiņ pānda
vilkt kājas jaļgi (~ tagān) vie’ddõ
noaut kājas jaļgi pästõ
mazgāt kājas jaļgi pie’zzõ
aut kājas jaļgi kengõ
nostāties uz kājām jālgad alā sǭdõ
celties kājās jaļgi alā võttõ
saudzēt kāju jalgõ vȯidõ
aizlikt kāju priekšā jalgõ je’ddõ pānda
būt kustībā ~ būt uz kājām ~ būt satrauktam jālgad pǟl vȱlda
tikt uz kājām jālga pǟl sǭdõ
būt pa kājām jālgad allõ vȱlda
paskriet zem kājām jālgad alā lǟ’dõ
Ko tu dzīvojies ar visām četrām kājām pa gultu! Mis sa jelād amād nēļa jālgaks lovāl!
kājām doties, iet jālgiņ kǟ’dõ, lǟ’dõ
Nika Šūbergs gāja kājām uz Rīgu. Nikā Šūberg lekš jālgiņ Rīgõ.
Es redzēju gājēja pēdas. Ma neiz jālganikā tī’edidi.
Es redzēju gājēju. Ma neiz jālganikkõ.
Viņš palika kājāmgājējos. Ta ei jālganikāks.
būt kājās jālgal vȱlda
piecelties kājās jalgõl nūzõ
Butes pārvietojās tuvāk krastam [~ piecēlās kājās]. Liestād sait jalgõl.
stāvus gaisā pistõ i’llõ
uzlēkt kājās pistõ kargõ
stāvēt stāvus pistõ pī’lõ
celties kājās pistõ nūzõ
Mati ceļas stāvus. Ibūkst nūzõbõd pistõ.
Pēda: papēža apakša, velve, papēdis, pēdas apakša. Labā: pä’ga’lli, jālgana’lli, kūondana’lli, labāna’lli.
Kurpe spiež pēdu. Kǟnga pīkstõb la’bbõ.
Es stūmu ar pēdu smiltis. Ma likīz labāks jȭgța.
Manai pēdai šī kurpe neder. Mi’n labān se kǟnga ä’b kõlb.
