Kāpēc mana sirds sāp? Mikšpierāst mi’n sidām pȯdūb?
kadiķa miets gadāgi tāibaz
kadiķa spieķis gadāgi sovā
Kadiķa koks ir stiprs. Gadāgi pū u’m vizā.
No kadiķa lūkiem gatavoja vīzes. Gadāg nīnstõ tei vīžḑi.
Es atradu vienu lielu kadiķi. Ma līediz ī’d sūr gadāgõ.
Ar kadiķiem kvēpināja istabas. Gadāgõdõks so’vtizt tu’bḑi.
nekad mittõ kunāgid
nekad ä’b kunāgõst
Kādreiz es iešu. Kunāgid ma lǟ’b.
Kādreiz es viņu biju redzējis. Kunāgid ma tǟnda vȯ’ļ nǟnd.
kā kādam kui mūndan
Kāds klauvē. Ätsmingi klopūb.
Tur kāds ir. Sǟ’l mingi u’m.
Tad tur ir atrastas visādas lietas. Si’z u’m lieudtõd sǟ’l mingiži - ä’bmingiži a’žḑi.
Nu tas kādu laiku jau [bija] lijis diezgan. Ni ta ī’dva’it sadīz jo dīezgõn.
Mums bija kafijas dzirnaviņas, ar to mala kafiju. Mä’ddõn vȯ’ļ kaffejo’vtõb, sīekõks jovīz kaffezt.
Gandrīz katrā sētā bija kafijas dzirnaviņas. Pigā jegās kǭrands vȯ’ļ kaffemašīn.
Kafiju taisīja no tām kafijas pupiņām, samala ar kafijas dzirnaviņām. Kaffe te’i nēšti kaffepu’bšti, jovīzt kaffemašīnõks.
pliks galvvidus pǭļaz pǟ
pliks kā burkāns (~ koks) pǭļaz ne’iku borkõn (~ ne’iku pū)
ar kailu galvu paļļõ pǟkõks
ar neapbruņotu aci paļļõd sīlmadõks
kailām rokām paļļõd kädūdõks
apzagt pliku paļļõks salāndõ
atkailināt paļļõks tī’edõ
Bērns ir kails. Läpš u’m pǭļaz.
Pliki kauli un āda, cits ir pamazām nograuzts. Pǭļaz lū un nǭ’gõ, mū u’m rǭziņ jarā gro’uždõd.
Ar plikām rokām zaķi noķēra. Paļļõd kädūdõks akīz kõps vi’zzõ.
Es redzu ar neapbruņotu aci. Ma nǟb paļļõd sīlmadõks.
Es esmu pliks kā žurka. Ma u’m pǭļaz ku svȯrkõz.
