cirvja kāta caurums kirrõ sīlma
adatas acs nõ’ggõl sīlma
skatīties acīs siļmõz vaņțlõ
mirkšķināt acis siļmi pilktõ (~ piltõ)
brūnas tumšas acis brūnizt tumšizt sīlmad
skaistas zilas acis knaššõd si’ņņizt sīlmad
ar pūžņojošām acīm märgist sīlmadõks
ar aizvērtām acīm vizās sīlmadõks
acis priekšā un aizmugurē sīlmad je’dsõ un tagān
sarkanas acis kā vērsim (~ raudai) sīlmad pu’nnizt nemē ǟrgan (~ särgõn)
melnas acis kā čigānam, negrib redzēt mustād sīlmad ne’i ka tšigīņõn, ä’b tǭ’ nǟ’dõ
lielas acis kā sviesta ķērnes sūrd sīlmad ne’iku būndald
acis kā kaķim sīlmad ne’iku kaššõn
slapjas acis kā ronēnam ve’žžizt sīlmad nemē ilgõlapsõn
parādi līdz acīm siļmšt sǭņi vȭlgidi
nodurt acis siļmi mǭ’zõ ra’bbõ
bolīt acis siļmi kīerõ
ieplest acis siļmi la’gtõ
nepamanīt [~ atstāt starp divām acīm] kǭ’d sīlma va’izõ jettõ
mazgāt acis siļmi pie’zzõ
mest uz kādu acis mingiz pǟl siļmi eitõ
neizlaist no acīm mittõ siļmšti ä’b laskõ
zem četrām acīm nēļa sīlma allõ
kā skabarga acī nemē pīrgal sīlmas
durties acīs siļmiz sa’ddõ
acs pret aci, zobs pret zobu sīlma sīlma, āmbaz ambõ vastõ
ņemt vērā sīlmas pi’ddõ
nokrist uz acīm sīlmad pǟl sa’ddõ
Acis baidās gaismas. Sīlmad kārtabõd sieldõmtõ.
Saudzē savas acis! Vȱida eņtš siļmi!
Acis naktī ir ciet. Sīlmad attõ īezõ vizās.
Es tik aizveru acis. Ma laskūb set sīlmad vi’zzõ.
Ja tu aizver acis, tad tu negribi redzēt, aizmiedz acis. Ku sa panād sīlmad vi’zzõ, si’z sa ä’d tǭ’ nǟ’dõ, pīkstõd vi’zzõ.
Tad nāk miegs, kad acis krīt ciet. si’z tulāb u’ņ, ku sīlmad lǟ’bõd vi’zzõ.
Tad, kad raud, saka, ka acis ir ūdenī. si’z ku rǟkõb, kītõb, ku sīlmad attõ vie’d si’zāl.
Skaties man acīs! Vaņțõl mi’nnõn siļmiz!
Viņš neizlaiž mani no acīm. Ta ä’b lask mīnda sīlmad aldõst ulzõ.
Viņš ir visu cilvēku acu priekšā. Ta u’m amād ro’vd sīlmad allõ.
Ja galva sāp, tad acu priekšā sametas melns, niknumā metas raibs. Ku pǟ pȯdūb, si’z īeb sīlmad je’dsõ mustāks, kõzāks īeb kērabizõks.
Man ir migla acu priekšā, un ir sarkanas mušas. Mi’nnõn u’m u’d sīlmad je’dsõ, un pu’nnizt kärmizt attõ.
Prom no manām acīm! Jedspē’ḑõn mi’n sīlmad je’dst!
Tas ir man pa prātam [~ pēc manas acs] – skaists, kas man patīk. Se u’m mi’n sīlma pie’rrõ – knaš, mis mi’nnõn mīeldõb.
Paša acis neviļ [~ paša acs ir kungs]. Eņtš sīlma u’m izānd.
Acis kļūst raibas ar to sauli (~ tajā saulē). Sīlmad īebõd kērabizõks sīe pǟvaks (~ pǟva kä’dsõ).
Mēs sarunājāmies aci pret aci. Mēg rõkāndizmõ sīlma sīlma vastõ.
Bailēm ir lielas acis. Irmõn at sūrd sīlmad.
Viņš neieredz mani ne acu galā. Ta ä’b kāndat mīnda mittõ sīlma tutkāmõs.
Viņš piemiedza aci: tad tik skaidri neredz. Ta pīkstiz sīlma vi’zzõ: si’z ne’i sieldõ ä’b nǟ.
Tu parādīji viņam [~ ieliki viņam acis galvā] – ja viņš neredzēja, tu pateici, un viņš saprata. Sa pa’ņd sīlmad tä’mmõn pǟ’zõ – ku ta i’z nǟ, sa kītizt un ta mūoštiz.
Es neticu savām acīm. Ma ä’b usk eņtš siļmi.
Acis izgriežas otrādi. Sīlmadõn lǟ’b pǭ’mi pūol pǟlõ.
Viņš mirkšķina savas acis – runā ar acīm. Ta eņtš siļmi blikštiņtõb – sīlmadõks rõkāndõb.
Nepūt miglu [~ putekļus] acīs! Alā pū’gõ põrmõ siļmiz!
Es izlaidu viņu no acīm. Ma laskīz tä’m ulzõ siļmšti.
Es jau nolasīju no tavām acīm. Ma si’n siļmšti jo lugīz.
Man jādara darbs un ar vienu aci jāpieskata viņš. Mi’n u’m jelāmõst tīedõ ja ī’d sīlmaks vakțõmõst tǟnda.
zeķes valdziņš sukā sīlma
tīkla acs võrgõ sīlma
uzņemt zeķei valdziņus sukān siļmi i’lzõ võttõ
Jāsavāc vispirms valdziņi un jāuzceļ valdziņi. U’m kuoŗŗõmõst sīlmad je’dsõ un pȯimõmõst sīlmad i’lzõ.
Zeķes valdziņi irst. Sukā siļmšti arābõb ulzõ.
ģērēt ādu (~ ādas) nǭ’gõ (~ nǭ’gidi) gērõ
miecēt ādu nǭ’gõ tǭmiņtõ
stiept ādu ~ lāpīt slinkumu nǭ’gõ vien’tõ
sargāt savu ādu eņtš nǭ’gõ vȯidõ
līst vai no ādas ārā kas või nǭ’gõst ulzõ pu’ggõ
Plika āda satur kaulus kopā. Pǭļaz nǭ’gõ pidāb lūd ku’bsõ.
Kurpnieki stiepa ādu uz liestes. Kengšepād vie’ntizt nǭ’gõ lāista pǟl.
Es sadodu viņam pa ādu. Ma āndab tä’mmõn nǭ’gõ pǟlõ.
Es sakuru viņam pirti [~ pataisu viņa ādu karstu]. Ma tī’eb tä’m nǭ’gõ tuļīzõks.
Slinkuma lāpīšana [~ ādas stiepšana] ir slinkošana. Nǭ’gõ vie’ntimi u’m lāškantimi.
Āda tiek noņemta. Nǭ’gõ võtāb jarā.
adāmadata sukā ku’dtõb vīrba
Zeķi ada ar piecām adāmadatām. Sukkõ kudāb vīd vīrbaks.
sēdēt kā uz adatām nemē nõ’ggõld pǟl istõ
Dažai adatai bija tā, ka nevarēja ievērt pavedienu. Mūnda nõ’ggõlõn vȯ’ļ ne’i, ku i’z sǭ langõ tagān.
