Bagātāko zemnieku kamanas bija rakstiem izrakstītas. Rikkõmõd ta’lro’vzt rie’ggõd vȯļtõ kēradõks būoŗtõd.
skaists teļš mūodzig vāški
skaista govs mūodzig nī’em
skaists kumeļš mūodzig vārza
Nedrīkst teikt „skaists teļš”, jāsaka „mūodzig teļš”. ä’b tū’oḑ kītõ „knaš vāški”, u’m kītõmõst „mūodzig vāški”.
šķirties no vīra mī’estõ la’ggõ
šķirties no otra tuoiz jūrstõ jarā la’ggõ
šķirties no dzīves jelāmõst la’ggõ
Es izšķīros no savas sievas. Ma lagīz eņtš naistõ.
Viņi izšķīrās. Ne lagīztõ.
Cits tik smalki saka: bērns čurā. Mūnda ne’i pīenõstiz kītõb: Läpš pižūb.
