Izmežģī, it kā salauž. Nikārtõb, ne’iku mūrdab.
Viņš izmežģīja savu pirkstu. Ta nikārtiz eņtš suorm jarā.
Viņš izmežģīja roku. Ta nikārtiz kä’d.
Viņš izmežģīja [roku] elkonī, plecā. Ta nikārtiz kīndõrbūst, a’bstõ.
Manai mātei tika izmežģīts plecs. Mi’n ǟman a’b sai nikārtõd.
Mute ir izmežģījusies. Sū u’m nikārtõd ulzõ.
novērst arā kǭ’tõ
iznīcināt ulzõ kǭ’tõ
Viņa pazaudēja bērnu. Ta kǭtiz laps jarā.
To lietu, dzīvnieku iznīcina; ja nevajag, tad jāpazaudē un jādara [tā], ka vairāk nav. Sīe ažā, lūomõ nītsiņtõb jarā; ku ä’b ūo vajāg, si’z u’m kǭ’tõmõst ja tī’emõst, ku je’mmitit ä’b ūo.
Blaktis nevar tik viegli iznīcināt. Plakīdi ä’b või ne’i kievāmstiz nītsiņtõ.
Lieta, kas aug, pa druskai iznīkst. Ažā, mis kazāb, pa rǭziņ nīkõb jarā.
Cilvēks pa druskai vien izžūst un iznīkst. Rištīng pa rǭziņ ī’d kūjõb ja nīkõb jarā.
