Viņš ieradās savā īpašumā. Ta tu’ļ eņtš eņtšõmõ.
Īpašums ir tas, kas ir mans paša. U’mmistõks u’m se, mis u’m mi’n eņtš.
cilvēki ir rovst ātõ
viņi ir ne attõ
Slīteres kalna pakājē ir lūši. Šlītõr mä’gallõ at īlbõkst.
Tāpat nav zināms vectēva mātes vārds. Ne’i ī’ž ä’b ūo tieudtõb vanātǭţiz jemā ni’m.