Mēs esam ar sāniem viens pret otru. Mēg ūomõ kīlgõd vastūkst.
labs ieradums jõvā irdimi
pa paradumam irdimiz pie’rrõ
Ieradumam ir liels spēks. Irdimizõn u’m sūr joud.
Viņam ir ieradums labi paēst. Tä’mmõn u’m irdõks jõvīst sīedõ.
ar N. Polmaņa pašrocīgu [~ paša] ierakstu N. Polmaņ eņtš si’zzõlkēratõksõks
vāciešu ienākšana Līvzemē saksād si’zzõl tu’lmi Līvõmǭlõ
Viņš ieradās Ventspilī. Ta jōdiz Väntõ.
Es nepaspēšu laikā uz skolu. Ma ä’b jōda aigstiz skūolõ.
nākt malā a’igõ tūlda
nolaisties mǭ’zõ tūlda
atgriezties tā’giž tūlda
iznākt ulzõ tūlda
nākt pretī vastõ tūlda
Tā briga ir iznākusi Sīkragā malā. Se brik u’m tund Sīkrõgõl a’igõ.
Tur ir tāds lidlauks, kur nolaižas tie helikopteri. Sǟ’l u’m seļļi aerodrōm, kus tu’lbõd mǭ’zõ ne helikopterõd.
Tu nāc kā zaglis naktī. Sa tulād ne’iku salāj īezõ.
Nāciet, meitas, skatīties! Tulgid, neitsõd, vaņțlõmõ!
Viņš iznāca ārā vējā. Ta tu’ļ ulzõ tūlõ.
Nerādies man acīs. Alā tu’l mi’n sīlma alā!
Es nevaru viņu ieredzēt ne acu galā. Ma ä’b või tǟnda sīlma tutkāmõs kandatõ.
Viņš mani necieš. Ta ä’b kāndat mīnda.