Dzīvnieks ir grūsns, kad viņš ir gaidībās. Jelāj u’m lǟlam, ku ta u’m vȯ’ddõltõb.
kā ar īlenu iedur ne’i ku nǭskiļõks grū’žõb si’zzõl
Muša tikai ar degunu piegrūž. Kärmi set nanāks grūžõb.
nogrūst malā jarā likkõ
Es stumju krēslu. Ma likūb ra’jjõ.
Ar roku tu viņu stum uz priekšu. Kä’dkõks sa likūd tǟnda je’ddõpē’ḑõn.
Viņi stūma laivu. Ne likīzt laijõ.
sagādāt grūtības lǟlamt tī’edõ
būt par agrūtinājumu lǟlamõks vȱlda
cīnīties ar grūtībām lǟlamõdõks võikslõ
drukas grūtību dēļ drukkimiz lǟlamõd ārdiņ
Tas smagums jānes. Se lǟlam u’m kāndamõst.
Dzīve ir tikai krusts cilvēkam. Jelāmi set u’m rišt rištīngõn.
Tas dzīves krusts nospiež cilvēku. Se jelāmiz rišt pīkstõb rištīngtõ.
Žonaku saimniece bija grūta, gaidīja mazo meiteni. Zūonkõ perīnai vȯ’ļ lǟlamjālgad pǟlõ, vȯ’dliz piškizt skuțkõ.
grūts uzdevums lǟlam i’lzāndami
grūta galva lǟlam pǟ
smaga nasta lǟlam kāndam
smags darbs lǟlam tīe
sasmacis gaiss lǟlam ȭ’gt
grūtniece lǟlam nai
uz grūtām kājām lǟlamd jālgad pǟl
kļūt grūtai lǟlamõks īedõ
būt grūtai lǟlamõn vȱlda
Viņa ir grūta, kad viņa gaida sev bērnu. Ta u’m lǟlam, ku ta vȯ’dlõb eņtšõn lapstā
Vada vilkšana esot smags darbs. Vadā viedāmi vȯļļi smagā tīe.
pagalms gružu pilns kǭrand purīdi täuž
malkas gruži pū purūd
siena gruži āina purūd
akmens šķembas ki’v purūd
Gruži ir zāģa skaidas, mazas lauskas. Gružād attõ zǭig jo’vd, piškizt kīldõd.
