dzelzs griba roudi tǭ’mi
pēc savas gribas ~ brīvprātīgi eņtš tǭ’miz pie’rrõ
Kopš 1923. gada Lībiešu krasta skolās brīvprātīgi tika mācīta lībiešu valoda. 1923. āigastõst Līvõ rānda skūoliš eņtš tǭ’miz pie’rrõ sai opātõd līvõ kēļ.
Viens grib, otrs negrib to izteikt. Ikš tārmõb, tuoi ä’b tarm siedā ulzõ kītõ.
Viņš grib sev jaunas kurpes. Ta tǭ’b eņtšõn ūži kengi.
Es gribu gulēt, nevaru gulēt. Ma tǭ’b ma’ggõ, ä’b sǭ magātõ.
Ko tu otram vēlies, tas pašam notiks. Mis sa tuoizõn tǭ’d, se ī’žeņtšõn tulāb je’ddõ.
Tās ir tās griestu sijas, kur griesti ir virsū. Ne at ne zīedõpūd, kus la’ggõd at pǟlõ.
kloķis, ar kuru varēja griezt tecilu venk, missõks kīerõ võib keijõ
Kloķis bija no koka taisīts, reizēm bija arī dzelzs kloķis. Venk vȯ’ļ pūstõ tī’edõd, mūndakõrd vȯ’ļ roudi venk ka.
apgraizīt immõr ī’edõ
pārgriezt pušu kațki ī’edõ
atgriezt vaļā, pārgriezt garenvirzienā lǭ’igi ī’edõ
sagriezt stērbelēs narmõks ī’edõ
iegriezt si’zzõl ī’edõ
griezt matus ibūkši ī’edõ
griezt maizi leibõ ī’edõ
operēt aklo zarnu pi’mdõsūolt ī’edõ
Es griežu tev maizi ar nazi. Ma ī’edõb si’nnõn leibõ veisõks.
griezt zobus ambidi kīerõ
izgriezt ūdeni kīerõ vie’dst ulzõ
izgrieza ūdeni no drēbēm ǭ’rõnd kīeriz vie’dstõ ulzõ
Viņš aizgrieza savas acis projām. Ta kīeriz eņtš sīlmad jarā
griezt zobus ambidi krõukšõ
