Pasaules pestītājs maksāja trīsdesmit sudraba grašus. Mǭīlma pästāji maksīz kuolmkimdõ õ’bdizt groššõ.
Nav ne graša (~ kapeikas) pie dvēseles. Ä’b ūo mittõ groššõ (~ kopīkt) jeng allõ.
krusas grauds ra’gdõ sumār
Vista atrada graudu. Kanā līediz tierrõ.
Ar vienu graudu vista nav paēdusi. Ī’d tierāks kanā ä’b ūo sīend.
Pūtelim vārīja miežu graudus. Kamā pierāst kīetiz vȯ’ddõr tie’rḑi.
Ezerriekstam iekšā ir grauds, kuru cilvēki ir ēduši. Jǭrapē’gõn u’m sizāl tierā, mis ro’vzt at sīenõd.
grauzdēt kafiju kaffõ kūorbastõ
Kafiju grauzdē katlā uz uguns, to maisa, tā paliek brūna, un tad maļ. Kaffeztõ gruztõb padā sizāl tu’l pǟl, tǟnda siegūb, ta īeb brūnizõks ja si’z jovāb.
Ja kaut kas ir acī, tad tas grauž, ass gruzis iekšā. Ku midāgõst u’m sīlmasõ, si’z ta gro’užõb, va’imi põzāg sizālõs.
grauž kā suns kaulu purūb nemē pi’ņ lūdõ
Suns grauž kaulu. Pi’ņ purūb lūdõ.
Ko tu mani kremt? Mis sa mīnda purūd?
Tā ir maize, ko ar zobiem var grauzt, to pa drusciņai grauž. Se u’m lēba, mis ambõdõks võib pu’rrõ, tǟnda pa rǭziņ purūb.
Kad bērns kļūst gražīgs, kļūst nepaklausīgs. Ku läpš īeb grināks, īeb ä’bkūlizõks.
Liels cilvēks arī var būt gražīgs, tāds, kurš pret citu kaut kā nav labs. Sūr rištīng ka võib vȱlda grinā, seļļi, kis ä’b ūo tuoizkõks jõvā kuigõst.
