atdot godu, salutēt o’vvõ andõ
godu un prieku izgaršot o’vvõ ja rȭmõ maitsõ
kādam par godu o’vkõks
parādīt godu o’vvõ nä’gțõ
aizskart kāda godu äds mingizõn o’vvõ rikkõ
laupīt godu o’vvõ võttõ
iemantot cieņu o’vstõkst sǭdõ
ālava govs kuijõǭ’dõrz nī’emõ
Govs ir ciet. Nī’em u’m jarā jettõn.
Govs kļuva slaucama. Nī’em sai lipšāb.
Skārdu grabina. Blekkõ dõ’ŗžtõb.
Ieliek grozā zirņus un tad grabina. Panāb krežīļ si’zzõl jernidi ja si’z gõ’ŗštõb.
sagrābt lietas ažād ulzõ rīštõ
Viņš grābj ar rokām labību no vienas vietas uz citu. Ta kraņgõb kädūdõks viļļõ ī’dstõ kūožõstõ tuoizõ.