Viņš ļoti cienīja savus vecākus.   Ta väggi o’vstiz eņtš va’nbiži.

Dod man godavārdu!   Ānda mi’nnõn o’vsõnā!

Šīs pasaules godība paiet.   Sīe mǭīlma nä’g lopūb.

Ja tu godīgi pelni savu maizi.   Ku sa o’vlistiz peļūd eņtš leibõ.

Viņš ir godīgs cilvēks.   Ta u’m o’vli rištīng.

Godīga meitene: zagt nezog; reizēm tādas meitenes skraida ar puišiem, un tik ļoti arī viņa tā neskraida.   O’vli skuțk: salāndimizt ä’b salānd; mūndakõrd seļļizt skuțkīd ai’lõbõd polākõdõks, ja siedā ka ta ne’i ä’b a’il.

Godīgs ir [tas], kas runā taisnību.   Õigi u’m, kis rõkāndõb õigizt.