Viena zoss ir gaura, tāda maza zoss; vai tā nav tā, kas taisa ligzdas koka dobumā? Ikš pa’ŗ u’m krokš, mingi piški pa’ŗ; või se ä’b ūo se, kis tīeb piezād pu ȭnõ?
gausties par sevi i’ļ eņtš kaibõ
Gaužas par saviem bērniem, reizēm ir slikti bērni, bet gaužas, ka dēls ir tālu no mājām un nenāk apraudzīt. Kāibõb i’ļ eņtš lapst, va’ist at slikțõd lapst, agā kāibõb, ku pūoga u’m kougõn kuondõ ja ä’b tu’l vaņtlõm.
izgāzt mǭ’zõ gǭ’žõ
apgāzt immõr gǭ’žõ
Viņi gandrīz nogāza svešu cilvēku. Ne pigā gǭ’žizt vȭrõ rištīng mǭ’zõ.
Krīt, kad viņš gāž! Sadāb, ku ta gǭ’žõb!
Tā strauta malā tie koki bija pārgrauzti un sagāzti. Sīe ūrganaigās vȯ’ļ nēḑi pūḑi kațki pu’rdõt ja mǭ’zõ gǭ’ždõd.
