uzmest garu läulõ eitõ
Garu uzmet ar ķipi un ir arī liekšķere. Läul ētab rakkõks un u’m ka līešk.
Garšo, kāda garša tam ir. Smekūb, mingi makā tä’mmõn um.
Sviestam ir saules garša, saule ir spīdējusi virsū. Vȭidagõn u’m pǟva makā, pǟvaļikki u’m paistõn pǟlõ.
Es tik garšu dabūju mutē. Ma set sai makā sū’zõ.
Pašcepta maize ir garda. Eņtš ūdtõd lēba u’m ma’gḑi.
Ēdiens ir tik gards, ka visu mēli var nokost. Ne’i u’m ma’gḑi sīemnāiga, ku amā kīel võib jarā jamstõ.
būt garšļaukus pitkālõz vȱlda
gulēt garšļaukus pitkālõz ma’ggõ
Ja cilvēks nokrīt, tad saka, nu tu garšļaukus mēri, cik garš kaps jārok. Ja rištīng sadāb mǭ’zõ, si’z kītõb, no sa pitkāl āigõd, kui kālma u’m pitkā kōvamõst.
Ja tik tiek guļus, tad tūlīt ir vieglāk. Set ku sǭb pitkālõz, si’z u’m tuļīnõz jo kievām.
nolikties (~ nomesties) garšļaukus pitkālõz pānda (~ eitõ)
notriekt guļus pitkālõz ra’bbõ
nokrist garšļaukus pitkālõz sa’ddõ
izlaisties garšļaukus ēņtšta pitkõl laskõ
Ko, tu nu mērīji sev kapu, ka tu izlaidies garšļaukus! Mis, sa ni āigizt eņtšõn kalmõ, ku sa laskīzt ēņtšta pitkõl!
Garšo ēdienu, garšo, kāda garša tam ir. Maigāztõb sīemnaigõ, smekūb mingi makā tä’mmõn um.
Šis ēdiens garšo labi. Se sīemnāiga māitsõb jõvīst.
Didriķim pašam arī patika dzert. Di’drõkõn eņtšõn ka māitsiz jūodõ.
nogaršot ar karoti (~ pirkstu) kǭjkõks (~ suormkõks) smekkõ
Zupu garšo, vai ir laba. Rokkõ smekūb, või u’m jõvā.
Ja tu nenogaršo, nezini arī pasacīt. Ku sa ä’d smek, ä’d tīeda kītõ ka.
nogatavoties vaļmõks sǭdõ
Gailis turēja sitamo gatavībā. Kik pidīz ra’btõb vaļmõks.
Otra pils bija tapusi gatava. Tuoi nīnõ vȯ’ļ sǭnd vaļmõks.
nogatavoties vaļmõks sǭdõ
Gailis turēja sitamo gatavībā. Kik pidīz ra’btõb vaļmõks.
Otra pils bija tapusi gatava. Tuoi nīnõ vȯ’ļ sǭnd vaļmõks.
nobriedis ābols vaļmõz umārz
būt gatavam ~ būt beigtam vaļmõz vȱlda
Laipa bija gatava. Purdõd vȯ’ļtõ vaļmõd.
