Pīķfalle cēla gafelburu pie gala, stāvēja uz borta ap dulli. Pīkfal nustīz gaffõl tutkām jūst, pī’liz pardõs toļ immõr
Zoss ir [tā], kas gāgina. Gūogõz um, kis gagīņțõb.
Zosis gāgina. Gūogõd gägītõbõd.
gaida kā rīta sauli vȯ’dlõb ne’iku ūomõg päuvõ
Ko tad vairs gaidīt. Mis si’z jemīņ vȯ’dlõ.
Viņš nemaz negaida. Ta ä’b vȯ’dlõ sugīd.
Viņa gaida bērnu, kad viņai būs. Ta vȯ’dlõb lapstā, ku tä’mmõn līb.
Viņa gaida bērnu [~ stārķi]. Ta vȯ’dlõb pivālindõ.
gaiļa bārda kik a’bbõnd
gaiļa sekste kik krūonõ
pirms gaiļiem je’dmõl kikīdi
ielaist jumtā sarkano gaili punīzt kikkõ katūksõ laskõ
Gailim ir pieši. Kikkõn attõ kāndõkst.
Sarkans gailis ir (~ dzied) uz jumta – tas tad ir ugunsgrēks. Pu’nni kik u’m (~ lōlab) katūks pǟl – se si’z u’m tu’lka’j.
Gaiļi dzied, būs citāds laiks. Kikīd kīrgastõbõd, līb mūdõsu’ggõ aigõ.
Ikviens dzīvnieks ar asti gaiņā mušas. Jegāikš lūomõz tabārõks kāitsõb kärmiži.
gaiša diena sieldi pǟva
gaiša nākotne sieldi tu’lbi
gaiša diena vālda pǟva
gaišs prāts sieldõ mēļ
gaiša galva sieldõ pǟ
skaidrs skats sieldõd sīlmad
sasmacis gaiss lǟlam ȭ’gt
Vienīgā vieta pasaulē, kur zivis ķer gaisā. Āinagi kūož mǭīlmas, kus ka’ļḑi vejūb ȭ’gts.
