Viņš gādā par ezeriem. Ta ūoļikšõb i’ļ jǭrad.
Vecāki rūpējas par bērniem. Va’nbizt ūoļtõbõd i’ļ lapst.
Sagādāt bērniem apavus kājās un drēbes mugurā, tad vēl ēdienu visai nedēļai, tā nemaz nebija viegla lieta. Ūoļtõ lapstõn kengmidi jalgõ ja ǭriņi sälgõ, si’z ve’l sīemnaigõ amā nädīļ pǟl, se i’z ī’ț ūo kievām ažā.
ņemt aprūpē ūoļ alā võttõ
nodot kāda gādībā ädsmingiz ūoļõ andõ
gādāt ūoļtõ pi’ddõ
nodot aprūpē ūoļtõksõ andõ
ārzemju notikumi vȭrõmǭ sugāndõkst
anekdotisks gadījums anekdōtili su’ggimi
Nav gadījies redzēt. Ä’b ūo strǭipõn nǟ’dõ.
Man nav trāpījies dzirdēt tādu vārdu. Ma ä’b ūo strǭipõn kūlõ seļļizt sõ’nnõ.
nākamgad mūn āigast
aiznākamajā gadā tagāmūn āigast
pirms simtiem gadu sadīņ āigastidi tā’gižpē’ḑõn
Jaungads Ūž āigast
Vecgada vakars Vanā āigast ȭ’dõg
Zvejnieki cauru gadu iet jūrā. Kalāmī’ed kǟ’bõd āigast le’bbõ mie’rsõ.
Laimīgu Jauno gadu! Vȯndzizt Ūdtõ āigastõ!
ap divdesmitā gadsimta sākumu kǭ’dkimdõz sadāāigastõd īrgandõksõl
Nika jau sešu gadu vecumā lasīja grāmatas. Nikā jõ kūdāigasti lugīz rǭntidi.
