ēvelēt grīdu pȭrandt ēviļtõ
ēvelēt šindeļus šindiļi ēviļtõ
Kāpostus sašķērē smalkus. Nǭțidi škērõb pīentõks.
Kam nav cita, tas šķērē ar dunci, kam ir ēvele, tas ēvelē kastē. Kīen ä’b ūo mūdõ, se duņtšõks škērõb; kīen u’m ēviļ, se kast sizāl škērõb.
Ļoti daudz ezerriekstus bija ēduši. Vä’ggi pǟgiņ jǭrapē’gidi vȯ’ļtõ sīenõd.
Es gribētu to ezeru redzēt. Ma tǭ’ks siedā jarrõ nǟ’dõ.
Viņš iet uz ezeru zvejot. Ta lǟ’b jarrõ ve’jjõm.
Viņš zvejo ezerā. Ta vejūb jǭras.
