Pēc mana tēva stāstītā viņa tēvs, mans vecaistēvs, esot cēlies no Mazirbes. Mi’n tǭţi nīžimiz pie’rrõ tä’m izā, mi’n vanātǭţi, vȯļļi Irēld perīņ
Viņi esot latvieši. Ne vȯļļid lețlizt.
slikti ēst švakkõ sīedõ
Dabū siltu ēdienu [~ ēst]. Sǭb lemḑi sīedõ.
Viņš pieēd pilnu vēderu. Ta sīeb ma’g tǟ’dõks.
Viņš izēda to ēdienu. Ta sei ulzõ sīe sīemnāiga.
Viņš apēd visu [~ ēd sev visu iekšā]. Ta sīeb eņtšõn a’mmõ si’zzõl.
Ēd kā badā, kā nebūtu ēdienu redzējis. Sīeb ne’iku nǟlgali, ku ä’b vȯlks sīedõ nǟ’nd.
Viņš ēd ar gariem zobiem – viņš ēd, kad nav vēlēšanās, kad negaršo. Ta sīeb pitkād ambõdõks – ta sīeb, ku ä’b ūo tǭ’mõst, ku ä’b smek.
Viņš ēd ar gardu [~ visu] muti (~ lielu muti; ~ pilnu muti). Ta sīeb amā sūkõks (~ sūr sūkõks; ~ sū täuž).
Pats neēd un citiem arī nedod. Ī’ž ä’b sīe ja tuoizõn ka ä’b ānda.
Vīrs sabojāja sievietei dzīvi [~ apēda to sievu dibenā]. Mīez sei sīe naiz pierzgõ.
Vērmeles radot labu ēstgribu. Kuoiāinad tējid jõ’vvõ sīedõtǭ’mizt.
Vērmeles esot labas ēstgribai. Kuoiāinad vȯļļid jõvād sīedõtǭ’miz pierāst.
Atņēma ēstgribu. Sīemiztǭ’miz võtīz jarā.
Cilvēkam nav ēstgribas. Ä’b ūo rištīngõn sēmiztǭ’mizt.
