ievilkt elpu jengõ vie’ddõ
atvilkt elpu jengõ võttõ
Elpa aizraujas. Jeng īeb vi’zzõ.
Jāaiztur elpa. U’m pidāmõst jeng vizās.
Viņš izklepo savu elpu ārā. Ta kie’vtõb eņtš jeng ulzõ.
Nevar atgūt elpu. Ä’b sǭ jengõ tagān.
[Kā] ieelpoja, tā bija muša rīklē. Jengõ viedīz, ne’i vȯ’ļ kärmi kurks.
Pēdējā ieelpa bija tāda garāka. Pe’rri jeng lekš ne’i pa pitkāld.
dziļi ieelpot tõvāld jengõ
Neelpojot nevar dzīvot. Jengõmõt ä’b või je’llõ.
Suns elso, kaķis arī elso, tad būs slikts laiks. Pi’ņ kōkõb, kaš ka kōkõb, si’z līb bǭ’rgõ āiga.
Kaķi, suņi elso, tad būs karsts laiks. Kašīd, piņīd koukõbõd, si’z līb kīebi āiga.
apēnot vi’llõ andõ
ēnas puse vǭŗ pūoļ
koka ēnā pū vǭŗ alā
Viņš baidās no savas ēnas. Ta kārtab eņtš vi’lstõ.
Koks met ēnu. Pū ētab vi’llõ.
Savai ēnai pāri netiek. Eņtš vi’llõn i’ļļõ ä’b pä’z.
Mēnesim ir ēna tikai [tad], ja mēness ir ciet, kāds mākonis uznāk virsū. Kūn set u’m vi’l, ku kū u’m vizāsõ, mingi pīla tulāb pǟlõ.
No saules ir ēna. Pǟvast u’m vǭŗ.
