Viņam ir šaura, tukša dzīvesvieta. Tä’mmõn u’m ǭ’dõz, tijā jelāmi.
Zirgs atkal sper dzīvības kāju pa priekšu. Õ’bbi tegīž astāb je’ljālgaks je’dsõ.
Dzīvnieks atnesas, viņam piedzimst mazulis. Lūomõz pūoigõb, läpš tä’mmõn sīndõb.
Lapsai ir lapsēni. Rebīzõn at lapst.
Piedzēries cilvēks ir līdzvērtīgs lopam. Jūobõn rištīng u’m jelājõks ī’ti.
Tas ir zemāks par dzīvnieku. Se u’m a’lmõl jelājtõ.
Dzīvniekam ir dzīvnieka gudrība un dzīvnieka spēks. Lūomõn u’m lūomõ kovālõz un lūomõ joud.
Viņš pieliek dzīvnieku pie virves (~ ķēdes). Ta panāb lūomõ kieudõ (~ skēḑõ).
jaunas stipras dzīvojamās ēkas ūd viššõd jelūd
dzīvojamās ēkas jumts tubā katūks
Viņš dabūja jaunu dzīvokli. Ta sai ūd kūortiļ.
Viņš gribēja jaunu dzīvokli. Ta tǭ’ž ūdtõ kūortiļt.
skaista, tīra dzīvošana kā saule knaš pū’dõz jelāmi ne’i ku pǟvaļikki
tāda dzīvošana kā lopam, kā cūkai seļļi jelāmi ku jelājõn, ne’i ku sigān
Katrā zemē ir sava veida dzīvošana. Jegāī’dsõ mǭsõ u’m eņtš mūodõ jelāmi.
dzīvot mājās, jūrmalā kuo’nnõ, rāndas je’llõ
Kārlis dzīvo Sīkragā. Kǭrli jelāb Sīkrõgõl.
Viņš atnāca dzīvot uz Sīkragu. Ta tuļ Sīkrõgõl jelām.
Otrais karš, kurš mūsu paaudzei bija jāpiedzīvo, atnesa lībiešiem vairāk posta. Tuoi suodā, mis mä’d kazām sai le’bbõ jelām, tuoi līvliztõn jemīņ vaijõ.
Katram ir jādzīvo pa savam. Jegāī’dõn u’m jelāmõst eņtš pie’rrõ.
Es dzīvoju kā mātes klēpī. Ma jelāb ne’i ku jemā ripsõ.
Ja cilvēks dzīvo kā uz gaiļa knābja, viņš var jebkurā laikā paslīdēt. Ku rištīng jelāb ne’i ku kik nanā pǟl, si’z ta jegāl āigal võib li’bštõ.
Es dzīvoju kā starp diviem uguņiem, no viena bail un no otra bail. Ma ne’i ku kǭ’d tu’l va’isõ jelāb, ī’dst irm un tuoist irm.
Dzīvo kā maisā. Jelāb ne’i ku kuoț sizāl.
Dzīvo kā ugunsgrēkā, nevar viņu padarīt citādu. Ne’i ku tu’lka’jsõ jelāb, äbvõi mõitizõks tǟnda sǭdõ.
Viņš dzīvo kā tukšs vējš (~ kā uz vēja). Ta jelāb ne’i ku tijā tūļ (~ ne’i ku tūl pǟl).
Es dzīvoju kā sapnī. Ma jelāb ne’i ku u’ņštä’bbiz.
Viņi dzīvo kā kaķis ar suni. Ne ne’i ku kaš pi’ņņõks jelābõd.
Viņi dzīvo kā suņi. Ne jelābõd ne’i ku piņīd.
dzīvs dzīvnieks > je’lsõ jelāb lūomõz
Viņi visi ir dzīvi. Ne tikkiž at je’lsõ.
tā kā ebrejs tirgojas ne’iku zīḑ tī’eb šeft
Ja kāds cilvēks ēd pie galda, viņam cepure galvā, tad saka, tu ēd kā ebrejs. Ja mingi rištīng sīeb lōda jūrsõ, tä’mmõn u’m kibār pǟsõ, si’z kītõb, sinā sīed ne’i ku zīḑ.
