Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 3226 - 3249 no 15699 šķirkļiem

dzirkles
  kerž|rōdad s
(dzirkles)

Aitu cirpa ar dzirklēm.   Lāmbazt kerīkšiz keržrōdaks.

						
dzirkstele
  sä’dgõz s
(dzirkstele)
						
dzirkstelīte
  jemā|āina s
(dzirkstelīte)
						
dzirksteļot
  zirkslõ vt
(dzirksteļot)

Dzirksteļo, kvēlo.   Zirkslõb, ȭgõb.

						
dzirnas
  jov’tõb|ki’v, kä’d|ki’v, kiloutš s
(rokas dzirnavas, dzirnas)
						
dzirnavas
  su’dmaļ s
(dzirnavas, sudmalas)
						
dzirnavnieks
  mēldar s
(dzirnavnieks, melderis)
						
dzīsla
  sūoŗ s
(asinsvads, dzīsla)

Pat Miķeļtorņa Kāpbergu dzīslās tek stipras sāmsaliešu asinis.   Ī’ž Pizā Kāpbergõd sūoŗši jūokšõb viššõ sǭrlizt vīerda.

						
dzīsla
  dzī’ksõl, sūondrõks, sūoņ s
(dzīsla)

Man iemetas krampis dzīslās.   Mi’nnõn rabūb krämp dzī’ksõld si’zzõl.

						
dzīslains
  sūoņi adj
(dzīslains)
						
dzist
  kistõ vi
(dzist)

Uguns sāk dzist.   Tu’ļ īrgõb kistõ.

Uguns dziest.   Tu’ļ kistūb.

Viņa mīlestība drīz izdzisa.   Tä’m ārmaztimi pakānd kistīz.

						
dzīt
  kuostõ vi
(atveseļoties, atspirgt, dzīt)

Kad brūce sāk niezēt, tad tā sāk dzīt.   Ku kațki īrgõb sõ’vlõ, si’z ta īrgõb kuostõ.

Brūce nedzīst, ja tā pārsprāgst pušu.   Kațki ä’b kuost, ku ta pōkõb lǭ’igi.

Lai atspirgst vesels!   La’z kuostāg tierrõks!

						
dzīt
(a)   a’jjõ vt
(dzīt, darbināt)

Kuģus sāka dzīt tvaika mašīnas.   Kuoigīd īrgizt a’jjõ ouŗmašīnõd.

(b)   a’jjõ vt
(dzīt)

uzmodināt   i’lzõ a’jjõ

aizdzīt   jarā a’jjõ

sadzīt   ku’bbõ a’jjõ

dzīties virsū   pǟlõ a’jjõ

izdzīt   ulzõ a’jjõ

iejaukties   va’izõ a’jjõ

skūt bārdu   a’bbiņi a’jjõ

dzīt sienu [šķūnī]   ainõ a’jjõ

dzīt zirgu   ibīzt a’jjõ

nodzīt cūkai sarus   sigān kǭra jarā a’jjõ

dzīt laivu   laijõ a’jjõ

dzīt sniegu (par vēju)   lūnda a’jjõ

dzīt lopus   lūomidi a’jjõ

dzīt naglu   na’ggõlt a’jjõ

dzīt darbā   tīe jū’rõ a’jjõ

aizdzīt miegu no acīm   ūnda siļmšti a’jjõ

Viņš aizdzen sievu projām.   Ta ajāb naiz jarā.

Gans dzen govis mājās.   Kǭŗapaint ajāb nī’emõd kuodāj.

Freibergs bija savācis lielu mantību.   Freiberg vȯ’ļ a’jjõn ku’bbõ pǟgiņ viļļõ.

Zvejnieki sāka dzīt laivu jūrā.   Kalāmī’ed īrgizt a’jjõ lǭja mie’rrõ.

Es uzveļu vainu tev.   Ma ajāb sī si’nnõn.

Vīri bieži skuj bārdu.   Mī’ed sa’ggõld ajābõd a’bbiņi.

Ādminis ar kaļķi dzen ādai spalvu nost.   Gērmaņ ajāb kālkaks nǭ’gõn kǭra mǭ’zõ.

Suns dzina govs pēdas.   Pi’ņ ajīz nī’emõ tī’edidi.

Medībās vieni dzen, citi šauj.   Jakt pǟl ī’d ajābõd, tuoizt laskõbõd.

Vērsis dzenā govi.   Ǟrga ajāb nī’emõ tagān. ~ Ǟrga ajāb nī’emõ.

(c)   trī’etsõ vt
(triekt, dzīt)

Viņu triec ārā [un] projām.   Tǟnda trī’etsõb ulzõ je’dspē’ḑõn.

						
dzīt atvases
  võ’zzõ vi
(dzīt atvases)

Celms dzen atvases, tam nāk jaunas atvases.   Kand võzūb, tä’mmõn tu’lbõd ūd võzād.

						
dzīt pāļus
  pǭļõ vt
(dzīt pāļus)
						
dzīt projām
  tišīņtõ vt
(dzīt projām, tišināt)

Vistas, dzīvniekus tišina, lai neiet dobēs.   Ka’ņdi, lūomidi tišīņtõb, algõ läkkõd dū’obõd si’zzõl.

						
dzīties
(a)   a’jjõ vi
(dzīties)

dzīties pakaļ   tagān a’jjõ

dzīdamies pēc lielākas peļņas   a’jjõs sūŗimiz pe’ļmiz tagān

(b)   tikšlõ vi
(dzīties, pūlēties)

dzīties pēc naudas   rǭ’ tagān tikšlõ

pretoties, nepiekapties   vastõ tikšlõ

						
dzīties virsū
  pǟlõ a’jjõ v com
(mākties virsū, dzīties virsū)
						
dzīve
  je’l, jelāmi s
(dzīve)

palikt dzīvam   je’llõ īedõ

atdzīvināt mirušos   kūolõņi je’llõ tī’edõ

Viņam ir laba dzīve.   Tä’mmõn u’m jõvā je’l.

Mūsu jūrmalā nebija viegla dzīve.   Mä’d rāndas i’z ūo kievām jelāmi.

Vienam dzīve iet atpakaļ, otram uz priekšu.   Ikš lǟ’b jelāmizõks dagāržpē’ḑõn, tuoi je’ddõpē’ḑõn.

Mana dzīve ir tāda, it kā kaklā [būtu] uzlikta virve, tā mani žņaudz.   Mi’n jelāmi u’m seļļi, ku snūor u’m pandõd ka’ggõlõ, se mīnda zno’udžõb.

						
dzīves ceļš
  jelāmiz|riek s
(dzīves ceļš, dzīves gājums)
						
dzīves gads
  igā āigast fras
(dzīves gads, mūža gads)
						
dzīves gājums
(a)   bio¦grāfij s
(dzīves gājums)
(b)   jelāmiz|riek s
(dzīves ceļš, dzīves gājums)
						
dzīves posms
  āiga s
(dzīves posms, -gadi)
						
dzīves rūgtums
  jelāmiz|ki’bḑi s
(dzīves rūgtums)

nogaršot dzīves rūgtumu   jelāmizki’bḑizt maitsõ

						
dzīvesbiedrs
  a’b|pūol s
(dzīvesbiedrs)

Mēs katrs mīlam un cienām savu dzīvesbiedru.   Mēg jegāikš ārmaztõm ja ouvõstõm eņtš a’bpūolt.

						

Redzami 3226 - 3249 no 15699 šķirkļiem