Lībiešu valodā lietvārdam ir tikai viena dzimte. Līvõ kīelsõ ni’msõnān u’m set ikš su’g.
ausis džinkst kūorad vingõbõd
Ods džinkst apkārt dzin-dzin. Knoušõļ džindžõb immõrkouți džin-džin.
Zvans džinkst. Kīela ki’ldziņtõb.
rūgts dzēriens – tāds, kas nav salds, kas ir pretīgs kǭraz jūomnāiga – seļļi, mis ä’b ūo ma’gḑi, mis u’m vastõ
salds dzēriens ma’gḑi jūomnāiga
stiprs dzēriens ve’ggi jūomnāiga
Jūrā jāņem dzēriens līdzi. Mie’rrõ u’m võtāmõst jūomnāiga īņõz.
Teļam dod dzert dziru. Vāškizõn jūotõb jūomnaigõ.
Teļu dzirda ar dziru. Vāškizt jūotõb jūomnāigaks.
Tu tik labi dzirdi kā suns. Sinā ne’i jõvīst kūlõd nemē pi’ņ.
Es dzirdēju to tikai ar vienu ausi – tam nevar ticēt. Ma kūliz siedā set ī’d kūoraks – siedā ä’b või uskõ.
Viņam nav ausu, viņš nedzird. Tä’mmõn ä’b ūo kūoridi, ta ä’b kūl.
Viņš tevi uzklausa. Ta võtāb si’n kūlõ.
Viņš nelikās dzirdam. Ta i’z pa’n kūlõmõks.
Māte dzirda bērnu. Jemā jūotõb lapstā.
Es dzirdu viņu ar alu. Ma tǟnda jūotõb vȯ’lkõks.
