Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 3151 - 3174 no 15699 šķirkļiem

dzesēt
  īebtõ, jǭ’tõ vt
(dzesēt)

Trīne dzesē ūdeni ar sniegu.   Trīn jǭ’tõb vietā lu’mkõks.

Māte dzesē bērnam ēdienu.   Jemā jǭ’tõb lapsõn sīemnaigõ.

						
dzēšgumija
  kistāntõb|gummõ s
(dzēšgumija)
						
dzesināt
  jǭ’tõ vt
(dzesināt)

Nedzesini istabu!   Alā jǭ’t tu’bbõ!

						
dzēst
  kistāntõ vt
(dzēst)

dzēst uguni   tūlda kistāntõ

dzēst kaļķus   kalkõ kistāntõ

dzēst slāpes   jūomiznälgõ kistāntõ

nodzēst   u’lzõ kistāntõ

dzēst parādu   võlgõ kistāntõ

Vīri skrēja dzēst mežu.   Mī’ed a’ilizt mõtsõ kistāntõm.

Uguni nodzēš ar ūdeni.   Tu’l kistāntõb jarā vie’dkõks.

						
dzestrs
(a)   ka’rdi adj
(dzestrs)

dzestrs vējš   ka’rdi tūļ

(b)   vi’l adj
(vēss, dzestrs)

vēss laiks   vi’l āiga

dzestrs vējš   vi’l tūļ

Dzestrs vējš pūš katru dienu.   Vi’l tūļ pūgõb jegā pǟva.

Dzestrā vējā nevar lasīt kartupeļus.   Vi’l tūlkõks ä’b või kuoŗŗõ na’ggiŗi.

						
Dziadkovska
  Dziadkowsky h
(Dziadkovskis, Dziadkovska)
						
Dziadkovskis
  Dziadkowsky h
(Dziadkovskis, Dziadkovska)
						
Džibuti
  Džibuti l
(Džibuti)
						
dzidrs
  sieldõ adj
(skaidrs, dzidrs)

noskaidroties   sieldõks īedõ

dzidrs ūdens   sieldõ ve’ž

kā zibens no skaidrām debesīm   nemē valkt sieldõst touvõst

skaidrs kā diena   sieldõ nemē pǟva

tik dzidrs kā ūdens   ne’i sieldõ kui ve’ž

Pamazām skaidrojas, mākoņu starpā spīd.   Rǭžkīški īeb jo sieldõks, pīlava’istõ spī’ḑõb.

						
dziedāšana
  lōlami s
(dziedāšana)
						
dziedāt
  loulõ vt
(dziedāt)

dzied kā gailis   lōlab ne’iku kik

Viņš skaisti dzied.   Ta knaššõ lōlab.

Mēs dziedam kopā.   Mēg lōlam ku’bsõ.

Viņš dzied citu dziesmu: es saku tā, viņš saka tā.   Ta lōlab tūoizta loulõ: ma kītõb ne’i, ta kītõb ne’i.

Bērni dzied kā bezdelīgas.   Lapst lōlabõd ne’iku pešli’nkizt.

						
dziedāt (par gaili)
  kīrgastõ vi
(dziedāt (par gaili))

Gailis dzied.   Kik kīrgastõb.

						
dziedāt (par zīlīti)
  dī’ḑõ vi
(dziedāt (par zīlīti))

Zīlīte tā dzied.   Tī’ḑ ne’i dī’ḑõb.

						
dziedāt ziņģes
  zingõ vt
(dziedāt ziņģes, ziņģēt)

Ziņģē par prieku.   Zīngõb luštõks.

						
dziedātājputns
  lōlaji|lind s
(dziedātājputns)
						
dziedātājs
  lōlaji s
(dziedātājs, dziedonis)

dziedātājputns   lōlaji lind

						
dziedēt
  kuostāntõ vt
(dziedēt, dziedināt)

Brūci dziedē.   Kațkīzt kuostāntõb.

Tu viņu dziedini, lai viņš atspirgst.   Sa tǟnda kuostāntõd, la’z ta kuostõg.

						
dziedināt
(a)   aŗštõ vt
(ārstēt, dziedināt)

Ārsti mani ilgi ārstēja.   Āŗštõd mīnda kōgiņ āŗštizt.

Viņš izārstēja savu dēlu no šarlaka.   Ta āŗštiz eņtš pūoga šärlakstõ tierrõks.

Viņš izārstēja viņu no zagšanas.   Ta āŗštiz tǟnda salāndõmõst jarā.

(b)   kuostāntõ vt
(dziedēt, dziedināt)

Brūci dziedē.   Kațkīzt kuostāntõb.

Tu viņu dziedini, lai viņš atspirgst.   Sa tǟnda kuostāntõd, la’z ta kuostõg.

						
dziedonis
  lōlaji s
(dziedātājs, dziedonis)

dziedātājputns   lōlaji lind

						
dziedzeris
  ro’ugõz s
(dziedzeris)
						
dziesma
  loul s
(dziesma)

Mēs dziedam lībiešu dziesmas.   Mēg lōlam līvõ lōlidi.

Viņa dziesma ir nodziedāta: tagad ir pavisam pagalam.   Tä’m loul u’m louldõd: ni u’m pagalām tikkiž.

						
dziesmu ansamblis
  loul|ansambõl s
(dziesmu ansamblis)
						
dziesmu grāmata
  loul|rǭntõz s
(dziesmu grāmata)

dziesmu grāmatas ar notīm   loulrǭntõd nūotõdõks

						
dziesmu svētki
  loul|pivād s
(dziesmu svētki)
						
dzija
  lānga s
(dzija)

vērpt dziju   langõ vērbikšõ

Kad lāpāmadatā tika ievērta vilnas dzija, tad dzijas gals nedaudz tika salikts divkārši.   Sūrnõ’ggõlõn, ku pa’ņ villizt langõ pälõ, si’z rǭžki villiz lānga tutkām te’i kǭ’dkȭrdiņ.

Dziju iever (~ ieliek) adatā.   Langõ viedāb (~ panāb) nõ’ggõl tagān.

						

Redzami 3151 - 3174 no 15699 šķirkļiem