Trīne dzesē ūdeni ar sniegu. Trīn jǭ’tõb vietā lu’mkõks.
Māte dzesē bērnam ēdienu. Jemā jǭ’tõb lapsõn sīemnaigõ.
dzēst uguni tūlda kistāntõ
dzēst kaļķus kalkõ kistāntõ
dzēst slāpes jūomiznälgõ kistāntõ
nodzēst u’lzõ kistāntõ
dzēst parādu võlgõ kistāntõ
Vīri skrēja dzēst mežu. Mī’ed a’ilizt mõtsõ kistāntõm.
Uguni nodzēš ar ūdeni. Tu’l kistāntõb jarā vie’dkõks.
noskaidroties sieldõks īedõ
dzidrs ūdens sieldõ ve’ž
kā zibens no skaidrām debesīm nemē valkt sieldõst touvõst
skaidrs kā diena sieldõ nemē pǟva
tik dzidrs kā ūdens ne’i sieldõ kui ve’ž
Pamazām skaidrojas, mākoņu starpā spīd. Rǭžkīški īeb jo sieldõks, pīlava’istõ spī’ḑõb.
dzied kā gailis lōlab ne’iku kik
Viņš skaisti dzied. Ta knaššõ lōlab.
Mēs dziedam kopā. Mēg lōlam ku’bsõ.
Viņš dzied citu dziesmu: es saku tā, viņš saka tā. Ta lōlab tūoizta loulõ: ma kītõb ne’i, ta kītõb ne’i.
Bērni dzied kā bezdelīgas. Lapst lōlabõd ne’iku pešli’nkizt.
Brūci dziedē. Kațkīzt kuostāntõb.
Tu viņu dziedini, lai viņš atspirgst. Sa tǟnda kuostāntõd, la’z ta kuostõg.
Ārsti mani ilgi ārstēja. Āŗštõd mīnda kōgiņ āŗštizt.
Viņš izārstēja savu dēlu no šarlaka. Ta āŗštiz eņtš pūoga šärlakstõ tierrõks.
Viņš izārstēja viņu no zagšanas. Ta āŗštiz tǟnda salāndõmõst jarā.
Brūci dziedē. Kațkīzt kuostāntõb.
Tu viņu dziedini, lai viņš atspirgst. Sa tǟnda kuostāntõd, la’z ta kuostõg.
Mēs dziedam lībiešu dziesmas. Mēg lōlam līvõ lōlidi.
Viņa dziesma ir nodziedāta: tagad ir pavisam pagalam. Tä’m loul u’m louldõd: ni u’m pagalām tikkiž.
vērpt dziju langõ vērbikšõ
Kad lāpāmadatā tika ievērta vilnas dzija, tad dzijas gals nedaudz tika salikts divkārši. Sūrnõ’ggõlõn, ku pa’ņ villizt langõ pälõ, si’z rǭžki villiz lānga tutkām te’i kǭ’dkȭrdiņ.
Dziju iever (~ ieliek) adatā. Langõ viedāb (~ panāb) nõ’ggõl tagān.
