Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 3126 - 3149 no 15699 šķirkļiem

Dzelzsmežs
  Rōda|mitsa ki’ur l com
(Dzelzsmežs)
						
dzelzszāle
  viksā s
(dzelzszāle)
						
dzemde
  jemā|kuodā s
(dzemde)
						
dzemdēt
  arābõ vi
(dzemdēt)

Sieviete dzemdē.   Nai arābõb.

Sieviete piedzemdēja, grūtniecības laiks beidzās.   Nai arābiz jarā, laps kandtõb āiga le’bbõ.

						
dzemdēt
  sintõ vt
(dzemdēt, iedzimt)

Vai tas viņiem ir iedzimis?   Või se u’m näntõn si’zzõl sintõd?

						
dzemdības
  sintimi s
(dzemdības)
						
dzemdību laiks
  kȭrda s
(dzemdību laiks)

Viņa ir kārtā, kad ir dzemdību namā.   Ta u’m kȭrda pǟl, ku u’m sindõbkuodās.

						
dzemdību nams
  sindõb|kuodā, sintõb|kuodā s
(dzemdību nams)
						
dzemdību sāpes
  laps|pȯdūd, vǭjad s
(dzemdību sāpes)
						
dzeņaukste
(a)   rǭ’gõz s
(dzeņaukste, groži)

dzeņaukstes   lītõd rǭ’gõd

groži   pitkād rǭ’gõd

Dzeņaukstis ir pie sakām, ar tām sastiprina loku ar ilksīm.   Rǭ’gõd at paļgõd jūs, näntkõks panāb lūok vī’emõrd jūr.

Vagas galā pārtrūka groži.   Va’g tutkamõl lekš rǭgõz kațki.

Tēvs turēja mūs grožos.   Izā pidīz mēḑi rǭ’gõs.

(b)   zvenzõl s
(dzeņaukste)
						
dzenis
  ē’ņõz s
(dzenis)

Dzīve ir raiba ka dzeņa vēders.   Jelāmi u’m kērabi nemē ē’ņõ ma’g.

						
dzērājs
  jūoji s
(dzērājs)

Dzērājam nekad nepietiek naudas.   Jūojizõn kunāid ä’b täut rǭ’dõ.

Viņas vīrs kļuva par dzērāju.   Tä’m mīez ei jūojizõks.

						
dzeramā krūze
  jūodõb|krūz s
(dzeramā krūze)
						
dzeramais ūdens
  jūodõb|ve’ž s
(dzeramais ūdens)
						
dzeramnauda
  jūot|rǭ’ s
(dzeramnauda)
						
dzēriens
(a)   jūomn|āiga s
(dzēriens, dzira)

rūgts dzēriens – tāds, kas nav salds, kas ir pretīgs   kǭraz jūomnāiga – seļļi, mis ä’b ūo ma’gḑi, mis u’m vastõ

salds dzēriens   ma’gḑi jūomnāiga

stiprs dzēriens   ve’ggi jūomnāiga

Jūrā jāņem dzēriens līdzi.   Mie’rrõ u’m võtāmõst jūomnāiga īņõz.

Teļam dod dzert dziru.   Vāškizõn jūotõb jūomnaigõ.

Teļu dzirda ar dziru.   Vāškizt jūotõb jūomnāigaks.

(b)   kīel|kastõb s
(dzēriens)
						
dzeroklis
  pȯsk|āmbaz, pu’rmõz, sīedõb|āmbaz s
(dzeroklis)

Bija jāliek rādītājpirksti uz dzerokļiem.   Vȯ’ļ pa’nmõst e’ḑḑizt sūormõd pu’rmõd pǟlõ.

						
dzeršana
  jūomi s
(dzeršana)

Ar savu dzeršanu viņš pazaudēja to vietu.   Eņtš jūomizõks ta kǭ’tiz sīe kūož.

						
dzert
  jūodõ vt
(dzert)

nodzert   jarā jūodõ

nodzert savu prātu   eņtš mīel jarā jūodõ

nodzert savu prātu pakaļā   eņtš mīel pierzgõ jūodõ

piedzerties   ēņtšta tǟdõks jūodõ

dzer vīnu kā ūdeni   jūob vīnõ ne’i ku vietā

Zirgam dod dzert no spaiņa.   Ibīzõn āndab paņštõ jūodõ.

Viņš dzer ūdeni.   Ta jūob vietā.

Viņš dzer no krūzes.   Ta jūob krūzõst.

Viņš dzer no visa spaiņa.   Ta jūob amāst paņstõ.

Viņš nodzēra savu naudu.   Ta juoi eņtš rǭ’ jarā.

Vai viņi tur aizgāja dzert?   Või ne sǟ’l lekštõ jūomõ?

Ko tu esi iedzēris, ka tu esi tāds?   Mis sa eņtšõn ūod si’zzõl jūond, ku sa seļļi ūod?

Es varu izdzert veselu pudeli, kāpec ne mazu glāzi?   Ma võib jūodõ tīera potīļ, mikš mittõ piškīzt glǭzõ?

Viņš dzēra tā, ka deguns glāzes dibenā.   Ta juoi ne’iku nanā glǭz pū’ojsõ.

						
dzērumā
  jūobõn|pǟst adv
(dzērumā)
						
dzērve
  kurg, kūrgõz, kurg s
(dzērve)

Tad, kad dzērves dodas projām, tad viņas jau iet kāsī.   Si’z, ku kūrgõd lǟ’bõd je’dspē’ḑõn, si’z ne jo lǟ’bõd knǭšõs.

						
dzērvene
  gārban s
(dzērvene)

lasīt dzērvenes   gārbaņi kuoŗŗõ

						
Dzērves
  Dzēr l
(Dzērves)
						
dzēšana
  kistāntimi s
(dzēšana)

Ļaudis beidza dzēšanu.   Ro’vzt loptīzt kistāntimizt.

Ļaudis tika ar dzēšanu galā.   Ro’vzt sait kistāntimizõks tuoimõl.

						
dzēse
  aigõr s
(zivju gārnis, dzēse)
						

Redzami 3126 - 3149 no 15699 šķirkļiem