Sõnād

ā ä ǟ č ē ģ ī ķ ļ ņ ō ȯ ȱ ǭ õ ȭ ö ŗ š ț ū ž ü

Redzami 3051 - 3074 no 15699 šķirkļiem

Dundaga
  Dūoņig l
(Dundaga)
						
dundurs
  pārmaz s
(dundurs)

aklenis, lietene   so’ugdõ pārmaz

						
dunēt
  mõ’ggõ vi
(dunēt)

Zeme dun.   Mǭ mõgūb.

Lielgabali dun.   Sūrkabāld mõ’ggõbõd.

						
dunkāt
  dukārtõ, knoijõ, motskõ vt
(dunkāt)

dunkāt – nu ar roku var iesist   knoijõ – no kä’dkõks võib ra’bbõ

Viņš plēš un dunkā.   Ta kīskõb ja dukārtõb.

Māte iedunkāja savu puiku.   Jemā knoijiz eņtš polākõzt.

Es varu dunkāt otru, kam nav tik daudz spēka kā man, tad es viņu dunkāju ar rokām, tad viņu var tā mīcīt.   Minā võib motskõ tūoizta, kīen ä’b ūo ne’i je’n joudõ ä’b ku mi’nnõn, si’z ma tǟnda motskūb kädūdõks, si’z tǟnda võib ne’i suotkõ.

						
dunkāt
  va’ntõ vt
(dunkāt, dauzīt)

Kad viņš tevi dauza, tad viņš plēš un dunkā, arvien dunkā.   Ku ta sīnda va’ntõb, si’z ta kīskõb un dukārtõb, ī’dstī’d dukārtõb.

						
dunoņa
  mõgā s
(dunoņa)

motora dunoņa   motōr mõgā

Ir dzirdama tāla dunoņa.   U’m kūldtõb kougi mõgā.

Es dzirdu tālu dunoņu.   Ma kūlõb kougizt mõ’ggõ.

						
dunošs
  mõ’ggiji adj
(dunošs)
						
dūrainis
dūre
  dū’r, kūlak, ru’isk, rūiska s
(dūre)

kartupeļi kā lielas dūres   na’ggõrd ne’i ku sūrd kūlakõd

rādīt dūri   ru’iskõ nä’gțõ

sist ar dūri   ru’iskõks ra’bbõ

uzbrukt ar dūrēm   ru’iskõdõks a’ilõ pǟlõ

sist ar dūri   rūiskaks ra’bbõ

Viņš piegrūda dūri man zem deguna.   Ta pistīz dū’r mi’n nanā alā.

Es tev došu savu dūri pagaršot.   Ma si’n āndab eņtš dū’rõ smekkõ.

Ja tu tā saki, tad dabūsi ar dūri pierē – blaukt!   A’ž sa ne’i kītõd, si’z sa sǭd dū’rõks vȯntsõ – bokt!

Viņš rāda kabatā dūri.   Ta nä’gțõb kabāts ru’iskõ.

						
dūrējs
  siskāji s
(dūriens, dūrējs)
						
dūriens
  siskāji s
(dūriens, dūrējs)
						
durstīt
  siskõ vt
(durstīt, bakstīt)

Dadži dursta.   Dadžād siskõbõd.

Ar pirkstu baksta acis.   Suormkõks siskāb siļmi.

						
durt
  zī’ekslõ vi
(durt)

Sāpes tā dur.   Pȯ’ddimi ne’i zī’ekslõb.

						
durt
(a)   grū’žõ vt
(grūst, durt)

kā ar īlenu iedur   ne’i ku nǭskiļõks grū’žõb si’zzõl

Muša tikai ar degunu piegrūž.   Kärmi set nanāks grūžõb.

(b)   siskõ vt
(durt)

Dur otram ar kādu asu lietu, adatu, īlenu.   Siskāb mingiz va’imiz ažāks, nõ’ggõlõks, nǭskiļõks tūoizta.

Dakteris dur zem ādas.   Doktār siskāb nǭ’gõ alā

Izdūra aci.   Sīlma siskīz ulzõ.

Ar spicu puļķi arī var durt, tas arī ir ass.   Spitš pūlkaks ka võib siskõ, se ka u’m va’imi.

(c)   siskõ vt
(durt, sāpēt)

kā ar adatu dur   ne’iku nõ’ggõlõks siskāb

Iekšā dur.   sizāl siskāb.

(d)   vi’ggõltõ vt
(durt)

Viņš dur caurumu ar īlenu.   Ta vi’ggõltõb oukõ nǭskiļõks.

						
durvis
  ukš s
(durvis)

Viņš atstāja tevi aiz durvīm, tu visu nakti tur tupēji.   Ta jetīz sīnda uks tagān, sa amā īe sǟ’l kikīzt.

Viņš aizkrampē durvis.   Ta panāb uks krämpõ.

Ja pārada durvis, tad viņš tevi negrib.   Ku nä’gțõb ukstā, si’z ta ä’b tǭ’ sīnda.

Viņš izmet pa durvīm ārā, lai nevar pat redzēt.   Ta viskūb uksõst ulzõ, ku mittõ ä’b sǭ nǟ’dõ.

						
durvju kliņķis
  va’bbiļ s
(durvju kliņķis, mēlīte, sprūds)
						
durvju rokturis
  klink s
(durvju rokturis, kliņķis)
						
durvju sargs
  uks|vȱidaji s
(durvju sargs, šveicars)
						
durvju šķērsdēlis
  pānda s
(durvju šķērsdēlis)
						
durvju zvans
  uks|kīela s
(durvju zvans)
						
dūša
  dūš s
(dūša)

Slikta dūša, tā kā velk uz vemšanu.   Slikțõ dūš, ne’i ku oksnõmi tulāb (~ kīerõb).

						
dūšīgi
  dūšig adv
(dūšīgi, stipri)

Ja stipri līst, tad it kā zeme būtu balta.   Ku dūšig sadāb, si’z ne’i ku mǭ u’m vālda.

Man būs karsts, ja dūšīgi strādāšu.   Mi’n līb kīebi, ku dūšig jelāb.

						
dūšīgs
  dūšig adj
(dūšīgs, brašs, brangs)
						
dusmas
(a)   grumā s
(dusmas)
(b)   kõzā s
(dusmas, naids)

turēt naidu   kõ’zzõ pi’ddõ

Man ir tādas dusmas, ka es izskrietu no ādas ārā.   Mi’n u’m seļļi kõzā, ku ma a’ilõks nǭ’gõst ulzõ.

Pašlaik viņš ir tādās dusmās [~ zem tādām dusmām].   Paldiņ ta u’m seļļiz kõzā allõ.

Viņš dusmās rāda zobus.   Ta kõzās nä’gțõb ambidi.

Acu priekšā no dusmām sametas raibs.   Sīlmad je’dsõ kõzāks īeb kērabizõks.

Neizrādi savas dusmas citiem.   Alā nä’gț eņtš kõ’zzõ muntõn.

(c)   kõ’zzit s
(dusmas, niknums)
						
dusmīgi
  kõ’zzistiz adv
(nikni, dusmīgi)
						

Redzami 3051 - 3074 no 15699 šķirkļiem